Ir lietas, ko labāk nekomentēt. But I`m free now. Ir vieglāk, var elpot dziļāk, bet arī tam visam vēl jāizdzīvojas cauri.
2vas atkāpes:
1) Reiz vidusskolā literatūras stundas ietvaros vajadzēja rakstīt interesanta nosaukuma domrakstu. Šo nosaukumu es neatceros, tik atceros, ka tajā rakstīju par sev svarīgo, pareizāk būtu teikt sev svarīgajām lietām. Un skolotāja bija nosvītrojusi gandrīz katru vārdu "lietas" manā domrakstā, sakot "vai tad tas viss ir "lietas"?" Man bija protams kārtējās lielās dusmas uz skolotāju, jo viņai nepatika neviens mans sacerējums, domraksts vai doma. Bet tajā gadījumā vārdam "lietas" bija daudz plašāka nozīme. Lietas, nav ne tikai priekšmeti, bet arī notikumi, attiecības, sajūtas, emo pārdzīvojumi, atmiņas.. Nekādi citādi es to visu kopaā nevarēju nosaukt. (vēl viens iemesls man padomāt par vārdu nozīmi, par to - cik daudz cilvēku runā un nedomā vai arī domā, bet vārdiem nepiešķir to nozīmi, kāda tiem īstenībā ir. Arī mana Rudās "nomirsti" nav tik ļauni domāts, bet kad gadās izbaudīt to uz savas ādas, tad ir kaut kā ne tā ap dūšu. Jo tomēr tas nav tas vārds ko gribas dzirdēt.(rūciens (lai arī špikots no manis!!) bija daudz labāks) Tas tikai tā - spilgts piemērs).
2) "Ir vieglāk" šie vārdi man atgādina 2 lietas. Sāpīgu notikumu (mazāk). Un pirmā doma bija par PV dziesmiņu (ko gan viņi koncertā nedziedāja), kas tieši tā arī saucas "Ir vieglāk". Pati dziesmiņa un tās vārdi man lika aizdomāties, kāpēc galu galā es pati tos pirmīt izmantoju.

Tu prasīji - Kā? un es teicu - Ir vieglāk
Vasarās karstās vārtīties sniegā

gone