tosts ar rōzā šampanieti ;)
Ja tā padomā, kādas gan es muļķības neesmu sadarījusi. Ja tas viss nebūtu jau garām, es domāju, ka man mati stāvus saceltos. Nav jau tik traki. Bet ja tādus sīkumus salasa vienkopus.. labi, ka tas viss nav sadarīts uz reiz. Dumja.. Bet ko nu par to, atliek vien dzīvot gudrāk, prātīgāk, piedomāt par dažām lietām vairāk, vairāk strādāt pašai ar sevi, vairāk mīlestības un cieņas.

Tagad par ikdienišķākām lietām. Mazliet skraidīšana, padaudz krāmēšanās un jau no paša rīta. Jebšu pats pirmais, ko es no rīta darīju. Pēcāk brokastis, skatoties kā māsīca slēpās aiz māsas muguras. Bez tās lielās ņemšanās un pārliekā riebīgo putekļu daudzuma, rīta cēliens šodien bij jauks.
Vakar vakars arī bij jauks un jautrs :D rōzā šampanietis, negaršīga karbonāde (ne_mājās taisītā) un 18 svecītes saldējumā (orģinalitāte sita augstu vilni, jeb svecītes rupmaizē māsīcai bija jau skolā).
Gandrīz vai uzmācās pārdomas par baļļukiem, pirtīm, nullpieci, nullseptinji un "kur palika manas kedas". Gan jau māsīca notusējās pa skolu, un arī šodien mājās.

Atkal bars ar atziņām un kārtējo reizi novērtēju īstu draugu esamību. Paldies :).