Nezinu gan kāpēc, bet tieši tagad (pirms minūtēm 10) man prātā ienāca šis dzejolis, sen (relatīvs jēdziens) rakstīts, glabāts kā liels dārgums, jo man tik ļoti sirsniņai pieķēries.
Bišk tā kā bail laist tautās..
pārāk daudz bail.. tāpēc "tikai" četras rindiņas, kā monologs. Man no Tevis.

"Weakness is a sin," You said
"Don`t pretend..."
"... Simply do what you can,"
"And only that matters."

Tik daudz smaidu, tik daudz prieka, tik daudz labu domu.
paldies autoram :)