Lietus
Ko lai saka. Salīt tomēr ir forši, ja vien : paceļam uz vilcienu nesāk gāzt tā, ka 2min izmirksti līdz ādai, līdz stacijai jāiet 20 min, līdz vilcienam ir 40min, tās divas min ir 20min gājiena sākumā, lietum pierimstot, sākas ass vējš, paliek auksts, tev somā ir jaunais telefons, bet soma izmirkst un ir ļoti ūdens caurlaidīga, pēdējās 10 min līdz vilcienam, kad lietus ir pierimis un tu sadomā pārģērbties, ja somā kaut kas būs palicis kaut cik sauss, tu atklāj, ka džinsas ir gandrīz sausas (jeej), bet kronis visam ir atklājums, ka džinsas ir (mistiski) slapjas tieši tur, lai tās kājas uzvelkot izskatītos, ka esi apčurājies.. (kronis nr 2 ir- gribēju pasūdzēties, bet rūpīgi glābtajam telefonam laikam klāt ir ticis mitrums un šis atsakās darboties, un tad šago uz mājām ar drausmīgi pretīgu sajūtu (slapjš dibens) un samērā interesantu paskatu.

Toties.. skats bija neaprakstāms, kad dusmās paceļot acis ieraudzīju brīnišķīgu varavīksni.. nemaz nerunājot par to, ka varēja redzēt, kur sākas varavīksne.. abus galus (apm 10m attālumā) un laukos gāja forši.