šodien kad braucu mājās, skatos pa labi, pa kreisi, pilnas pļavas mākoņiem.. Skaisti.
Kad mākoņi pa pļavām staigā, tad gribas saplūst ar miglu. Nenotveramai. Iestājoties tumsai, līdz ar miglu izgaist. Neredzamai, nejūtamai. It kā tepat, it kā tur prom. Tā lai noķert nevar, bet atstāt arī ne.. tā lai nesāp.
Eh, kaut kādas drūmās pārdomas..