Do you know your monsters?
Kamēr slimoju sāku skatīties monster episodes. Temperetūras mocītās murgainās naktīs tas nemaz nepalīdz. Tikai dod vaļu iztēlei, ko vajadzētu turēt aiz atslēgas. Toties vēlāk izvērtās sarunas par sliktiem sapņiem, murgiem un lietām no kā baidāmies. Vienkāršām lietām.
Secinājumi - parasti. Murgu raksturlielumi atšķiras, monstri un lielākā daļa baiļu dzīvo tikai paša galvā un mēs visi baidāmies.
Interesanti bija dzirdēt, kas murgos vajā citus, un mēģināt saprast kāpēc tā un kāpēc atšķiras. 'Interesanti' vai drīzāk savdabīgi bija skaļi atzīties/pastāstīt par lietām, kas baida mani. Par to kā daļa baiļu izbeidzās pēc skumja notikuma. Tas būtu bijis ievērojams atvieglojums, ja nešķistu tik dīvaini. Citu vārdiem - pat mazliet neloģiski.
Atzīztot no kā baidies, formulējot domas un nosaucot lietas īstajos vārdos ir vieglāk, jo zini, kam stājies pretī. Pat ja tas vēl joprojām spēj tevi sastindzināt. It kā.

Most of the monsters are in my head. Some aren't real, some shouldn't be real. But all of them are terrifying and all are mine.

Par tēmu atcerējos vienu citātu, ko noteikti esmu te rakstījusi. Par monstriem, bailēm un durvīm, kas jāatver.

Un tagad jau vairākas dienas, galva pilna ar domām par monstru un baiļu tēmu. mhm.. Toties ieraksta dziesma tāda gandrīz vai nesaderīga. Bet pārsvarā mana šejienes mūzikas izvēle balstās uz sajūtām un asociācijām, mazāk uz vārdiem. Vispār jau es pati balstos uz sajūtām..