vajadzība uzrakstīt
Kāpēc man šķiet, ka jāuzraksta?
Nesen redzēju vēl vienu sapni ar jau minēto klasesbiedru. Šo atceros. Interesanti.. tāda savdabīga padarīšana ar tiem maniem sapņiem. Varbūt tāpēc, ka gribu piešķirt tiem lielāku nozīmīgumu nekā tie pieprasa. Bet sapņi paši par sevi ir īpaši, no kurienes nāk un uz kurieni aiziet, ko nozīmē un kāpēc vispār ieraodas? Par to pat nav īstas jēgas domāt. Paraustam plecus un ar gudri dziļdomīgām acīm noskatamies tiem pakaļ.
mhm.
Atcerējos, par vienu slimošanas reizi un garstāvokļa uzlabotāju, kas bezbailīgi ieradās ciemos ar konfekšu kasti. Dikti mīlīgi :)
Kā arī es izlasīju vienu grāmatu. Laikam biju gaisījusi, ko citu. Beigās tā neiepatikās. Nē, negluži. Drīzāk - atstāja nepareizo pēcgaršu. Tā gan pagaidām ir pārlieku svaiga, lai nopietnāk spriestu.

Ā.. Un jā - wuhūū... februāris :))

šī vakara dziesma, tā pati, kas vajā apmēram nedēļu (kopš ieradās šai vietā). Klasika - Adele manu iemīļoto balsu un akustiskās ģitāras veidolā. tā lūk.