skanīgie vakari un bit of before
Un ir arī vakara dziesma (jauna). Esmu pēdējā laikā pārmetusies gandrīz vai tikai uz šādu mūziku. Mierīgu, akustisku ar ģitāru/klavierēm un tām ļoti sirsnīgajām balsīm. Nē, ne pavisam. Ārpus mājām (jebšu - līdzi ņemtā, kad kur dodos) ir tāda, kas throw a bounce into my steps. Nu tieši tādu, kādu man vajag. Bet mājās, vakaros.. ievelc elpu un pieverot acis parādās smaids uz lūpām. Noskaņu mūzika.
Šī vakara dziesma, sevišķi sākumdaļa, rāda bildes, kas sasaucas ar stāstu par manu pļavu. Kā tādos lēnāku kantrī dziesmu video. Pavēls vasaras vakars pļavā ar veselu lērumu smilgām, vieglām vēja šūpām un tu pats lēnām slīdi tai cauri. (mm un eh tās bildes galvā) Varbūt tāpēc, ka lampiņu virtene dod tādu gaismu. Bet sajūtas liek piepūsties krūšu kurvim ar patiesi priecīgu elpu, kur tā aizķeras līdz atvēršu acis.
Mazlietiņām turpinot par mūzikas tēmu - mani sasodīti aizrāva šis gabals no jaunās (nepietiekošidrīzsagaidāmās) Hobitfilmas. Bet vislabā ir aiziet uz IMDB lapu, atrast HD treileri un ar kaut cik labām austiņām to noklausīties. Uh. Patīk.

Orģinālā doma bija rakstīt par 'before' (and not the past, because not the past comes back, but some things happens like before). Redzēt cilvēkus, ko gadus neesi redzējusi, pa reizei ietrāpoties mūzikai no tiem laikiem, kad vēl redzēju. It must be kinda funny, `cause it makes me smile. (un te arī beidzas manas domu pierakstīšanas spējas par šo)

Nu re, ieraksts par pavisam kaut ko citu sanāca par mūziku :). vakara dziesma vainīga..