prātīgs ieraksts nobeidzot nepārāk gadu
Jāpaspēj vēl šogad kaut kas prātīgs ierakstīt. Vairāk tomēr tāpēc, ka vajag. Mazliet tāpēc, ka klausījos mūziķus ar labām, labām balsīm un uzradās sajūta un mazliet gribējās uzrakstīt. Music that makes me happy - bit too strongly said. More like light a little smile in my chest. Little as in concentrated.
 Vakar diena nobeidzās labi - ar smiekliem un patiesu prieku (it kā jau nekas liels..). Par spīti dīvainām un nekādām sajūtām šajos Ziemassvētkos. Sniega trūkums un siltais laiks te spēlē mazu lomu. Ir tāda kā nolemtības sajūta, kuru vakardienas smiekli izsita no līdzsvara. Un šodien tās balsis iededz jau pieminēto mazo, pamanāmo smaidu, līdzīgi kā es varētu meditēt blenžot uz lampiņām. Pētot šī gada kalendāra citātus var teikt - ..you might as well be happy.
 Tāds dīvains gads padevās. Dīvains gan nebūs īstais vārds. "varēja būt labāk" būs piemērotāks. It kā jau pāris dienas vēl atlikušas, bet lielās lietas šim gadam beigušās. Bet par spīti šim visnotaļ pozitīvi skanošajam secinājumam varu teikt, ka smieties, smaidīt un priecāties pat par vissīkākajām lietām es vēl māku un varu.
 (mazliet aizlasījos un aizdomājos, lai saprastu pat to kāds tad šis gads bija) Bet nekādas jaunas atklāsmes, ko pateikt neradās.

Tā tur sajūta pie tās tur mūzikas.