yeah, we`re going down
Vienas domas, kuras nonāca pie manis caur starpnieku un par kurām es redzēju sapni, drīzāk sapni caurvītu ar domu un raisītām sajūtām (un, protams, ļoti dīvainu momentu. jo aizbēgt nevar, bet you can take that hand of, face it, and you`re free (sapnī burtiski bija roka, kas nelaida vaļā, bet mana iztēle tikko aizklīda tālāk un 'pārnesa' tā visa nozīmi)(njā..)).. Lai nu kā, šīs domas un sajūtas atsauca atmiņā šo dziesmu. Kas jau no paša sākuma asociējās ar šito padarīšanu. - šī arī ir galvenā doma. Par bedri (un dziesmu) ( - paskaidrojums, jo pat es šo lasot neko nesaprastu).

Blakus doma, ko, gribot rakstīt augstāk minēto, atminējos. Pēdējās pāris dienas mazliet pagātnes jaucas pa manu galvu. Par piedošanu.. lai gan.. Piedošana te ir tāda cēla virspusēja maska. Patiesībā - par dusmām un izpratni, kāpēc tās ir. Par nolīdzināšanu un mieru pēc tā. Bet visvairāk - par mani. (egoists :) ) Nē.. nevis 'visvairāk', vienkārši par mani. Un kad tas viss tiks izdomāts, varēs atdot prom smukā mapītē ar uzrakstu "piedošana". Bet kamēr tas notiek. Sākumā es gribēju aizrakstīt. Tad es domāju, ka tas nav vajadzīgs. Tagad es nezinu, vajag vai nē. Bet vismaz kaut kāda izpratne par to/sevi radās.
Un par šito es iedomājos uzrakstīt, jo vēl kas no seniem laikiem uzradās. Un man šķita vajadzīgs par to izteikties. Varbūt palīdzēs noslēgumam. Cerams.