Slēpošanas simulators, jeb kā noraut uz mutes mājas apstākļos*
*virsraksts kādsm no Kārļa pagājušā maija tekstiem/ziņām.

Biju jau izslēgusi datoru, lai no virtuves nočieptu un nograuztu gardu apelsīnu. Tā kā tie stāv uz palodzes nācās pavērt aizkarus, lai līdz tiem tiktu. Oo, kāda smuka kupena uz ārējās palodzes. Ooo, kā aizputināts vēl tikai vakarā notīrītais pagalams. Oooo! Vēljoprojām snieg! Oh.. (this is sooo cool, really! Snieg taču no paša rīta.. Nevaru iedomāties vārdu, kas apzīmētu manas pašreizējās sajūtas. Sniegss..) Saprotams, ka arī no maniem logiem pavērās iespaidīgu kupenu skati (būs pāris blured un trokšņainas bildes). Tā nu nācās slēgt atkal iekšā datoru un iecibot. Šodien jau vislaik gribēju, bet nesaņēmos uzrakstīt (savu one entry per month). Kad gāju uz veikalu un ievēlos sniegotajā pagalmā, bija tik kluss, šķita, ka aiz vārtiem ir sniegots mežs nevis iela. Uz mazītiņu brītiņu sastingu pussolī. Magical moment. Sniegs gurkst zem kājām un jūti mežu pilsētas vidū. Smaids līdz ausīm un gribējās ķiķināt.
Forši :))
Rītu būs jāpacenšas celties laicīgi, jo ar visu slimošanu es guļu ilgi un dikti. Kaut vai no iekšas papriecāties, ja ne gājienā uz veikalu. Tad vismaz pasēdēt pie loga un pasmaidīt savā nodabā.

Salīdzinot ar iepriekšējām ziemām.. īīīīī(..)ih. Am soo excited!