0.52
Jā tieši tā. Pieci nulle divi. Tā man ir pierakstīts.
Gribējās rakstīt, ka [...] Bija viskaut kas jau sarakstīts, bet es sāku aizdomāties (tiekties darīt citas lietas). Un tas vairs nav ne produktīvi, ne labi. Nepatīk man tā rakstīt.
Bet doma bija runāt par saspringto nedēļu, kad viss ir atstāts uz pēdējo brīdi. Kā man tas nepatīk! Es tagad uzelpoju (pilnīgi sagribējās atvērt logu, lai migai būtu svaigāks gaiss, kas ..(gaiss jau smaržo pēc naktīm? vasarās naktīm un vakariem ir sava smarža. citos vakaros laikam nemēdzu sēdēt pie atvērtiem logiem. arī sals smaržo. Atceros kā agrāk, kad mums nebija termometrs pie loga, no rītiem ejot uz skolu tika vērts vaļā virtuves logs, lai noteiktu cik silts vai auksts ir ārā, un tad pavasar/rudeņos atverot logu bija : mm, ārā ir sals ap nullīti, jo gaiss smaržoja pēc sala. arī siltās ziemās) Smaržas ir vēl viena mana īpašo sajūtu lieta (par to es varētu burbuļot un burbuļot). Bet runa par vasaras vakaru smaržu iesākās ar citu domu. Lai paveiktu vienu īpaši baigu lietu (kvantitatīvopētīšanasmetožpriekšmeta referātu), nosēdēju gandrīz līdz saullēktam. Es īpaši iepētīju (kad pulkstenis tuvojas 4.00 visādas dīvaina domas plivinas pa galvu) cikos būs saullēkts - 4:58 (starpcitu cikos ir agrākais saullēkts pie mums?). Atklāju, ka puspiecos neviens nemazgājas, tāpēc nācās aprobežoties un saullēkta laikā, mēģinot sasildīties, biju jau iemigusi. Dīvaina sajūta, izslēdzot istabā gaismu, atklāt, ka ārā jau ir gaišs (un es eju gulēt).
Bet tagad ir pozitīvi.