"Jaukākais" tomēr ir tas, ka patiešām esmu saņēmusies izdarīt, pateikt, kad atver jau muti, lai pateiktu, un viens skatiens, viens vārds, kaut kas mazs un īstenībā tai brīdī nenozōmīgs, visu drosmi, apņemšananos izgaisina kā nebijušu. Viena brīža tik žiperīgā drosme, tākošajā brīdi, sajūta iekšas būtu sarāvušās 5x mazākas un sasalušas. Jeb, tam gan es neesmu tikusi pāri.