egļu smarža
Vakar vakarā, kad atnācām mājās, viss tik ļoti smaržoja pēc eglēm. Ar mazu nopūtu secināju, ka pie durvīm noliktajā miskastes maisā ir mūsu Zsvētku eglīte. Klusi iepauzēju, atceroties kā bērnībā skumu, kad tika likvidētās toreizējās eglītes. Gribējās lūgt piedošanu. Arī manā istabā smaržoja pēc eglēm. Iekārtojoties istabas stūrī spilvenos palasīt māsas grāmatu par the Wee Free Man, nodomāju cik ļoti man nepatīk pieradums. Drīz vairs nejutu smaržu. Tāds ir tas viltīgais pieradums..

"o, re kur mans telefons :D" - pirms kāda laiciņa dzirdēti vārdi. Šodien rakstot skolas darbus tos atcerējos un sasmaidījos. :).

Mjā, pēc diezgan ilgiem laikiem man beidzot uzradās, ko teikt. Jau sabijos, ka tas ir apklusis.