Tumsas zvērs
Nākot mājās jutos kā kādā no maniem vecajiem sapņie. Uz neko nevar paskatītīes un puse ceļa acīm ciet. Jokainas izjūtas. Labi, ka nevienu tramvaju neapgāzu un neko netaranēju. Bet šitā vienā mierā pat rūtiņtūtiņam var garām paiet un nepamanīt.
Tā nu es tagad slēpjos ēnās un tumsā. Kāpņu telpa man bija kā medus maize. Vēl aptuveni vienarpus vai divas stundas.