puķes, Mozart un Konstantīns
Brīnumaini smaržojošas frēzijas un mini kaste ar Mozart šoko. Tas bija tik jauki. Šoko paspēja izbeigties. Puķes palika darbā.
Vēders niķojas un tās domas pa galvu maisās, tā maisās. Par daudz.
Tik ļoti baidamies no sliktajiem brīžiem, ka daram visu, lai tos attālinātu. Vai vismaz cenšamies. Ceram, ka neticēšana palīdzēs, kaut pavisam skaidri dzirdam, ka sliktie brīži klauvē pie aizmiegtajiem plakstiņiem. Sliktais šķiet ievelkamies uz pusmūžību. Jo vairāk pretojas, jo ilgāk velkas. Pēc tam mēdz būt pārsteidzoša neizsakāma atvieglojuma sajūta. Ir tik viegli, ka bail pacelt acis. Šķiet, ka pacelsies un aizlidosi.
Izraut no krūtīm un palaist vējā [un tad es atcerējos tādu interesantu filmu kā Konstantīns]. Lai ātrāk.

"Look in to my eyes. I want you to hear me." MT