Meža diena
Milzīgs, ņammīgs klinģeris, pa ceļam savākta sīkā māsīca un jauks brauciens uz laukiem. "80" svecīšu nopūšana laikam nav joka lieta. Plātsmaizes, kafija un pagalam dīvainas kotletes. Apgaita pa laukiem un mežu. Māsa kā tiek mežā, tā viņu no turienes var izdzīt tikai nesoties pakaļ ar pamatīgu stibu :D. Apgaita vainagojās ar slapjām kājām, tāpēc bija mazliet jāpasēž un jāpažāvē zābaki mājupceļam. Tik sen nebija iets tas ceļš. Tagad jau moderni ar mašīnām, ar mašīnām.. Pa ceļam redzējām manu sapņu peļķi. Tā tik bija pančka! Nu milzīga, pa pus lauku. Siltākos laikos, citus gadus ir novēroti gulbji un zosis tur peldamies. Pārbūvētais ceļš pie skolas izraisīja pārsteiguma saucienus arī no tiem, kas pēc būtības ir vietējie. Paceļam vilcienā sajutos piekususi, gribējās likties uz auss un pagulēt. Bet kā jau tas ir pierasts, pablenzu ārā pa logu, mazliet pavēroju pretī sēdošo savdabīgo mataino un pasmejos par to kā māsa laidās miegā. Nevaru pierast pie jaunajiem vilcieniem.

Bet vispār nevaru saprast kā var izbeigties svaigi pirktas baterijas pēc 70 bilžu saknipsēšanas?