Klausoties Sauļas atsūtīto 'visiem zināmo, bet man uz pc nav' mūziciņu over and over again, tāds domājamais par to, ko stāsta Sauļa, par savām lietām.
Šorīt bija smaidāmais. Iemēģināju jauno matraci. Sapnītis jau bija labs. Tas ir - smaidāmais, kad pamosties, tad nosmaidi vien. Un pēc tam vari štukot kā sapnītis ir veidojies. Par to, ka es esmu paņēmusi vēl vienu darbiņu, smukas birojēkas augšējos stāvos ar skatu uz kanālu, blakus māju jumtiem, koku galotnēm un stacijas pulksteni. Par velokurjeriem un mīļiem cilvēkiem. Un tas zīmīgais teksts, viens vārds, bet tādas domas gan sapnī, gan pēc pamošanās izraisīja. Interesanti. Redzēsim.
Vispār par sapņiem runājot, tā nu gan ir viena.. neparasta pasaule. Galīgi aizdomājos.