kamēr vēl atceros!
šonakt sāka brukt tilts un dīvainā kārtā tieši tajā pašā brīdī,kad es tam gāju pāri! mazs puisēns stipri raudāja un viņa divi takši nepaklausīgi rāvās kur nu katrs. turpat arī bravurīgi centās pāri pārsteigties ļoti vecs ford escort modelis, kurā atradās šausmu pārņemta ģimene. apmēram,pusceļā tie iegāzās ūdenī un ģimene gāja bojā. tik smalki vairs neatceros,bet man šķiet ka mazo čalīti ar diviem takšiem man izdevās izglābt.
nākamais ko atceros bija tas,ka es spiegoju pēc kādas meitenes,tad pēkšņi viņa iznāca no savas mājas un piesteidzās man klāt! man par ļoti lielu pārsteigumu viņa teica "nu ko? ejam staigāties?" kautko tādu es nebiju gaidījis,tas mani satrieca un es atkal apmulsu. turpmākās divas stundas es pavadīju kopā ar viņu!
tagad jau viņa dzīvoja celtnieku ielā,izgāju no mājas un ieraudzīju,ka pretī nāk nepārāk patīkamu jauno cilvēku bariņš,katram viņiem rokās bija "moment" līme un plastikāta maisiņš! domāju, ka tas izskatītos stulbi,ja es pēkšņi mainītu iecerēto virzienu,lai tikai man neavajadzētu viņiem iet garām. ejot garām, viens no viņiem vērsās pret mani ar veselu lērumu rupju vārdu un draudiem,bet par laimi kāds no viņa paša draugiem ieteica to nedarīt! atviegloti nopūtos,jo staigāt es nemācēju,es izpletu rokas un pacēlos gaisā, es lidoju līdz ar bēzru galotnēm un novācu tikko nogatavogatavojušos ērkšķogu ražu,tās bija tik saldas un sulīgas,ka pat ērkšķu duršanās pirkstos nelika par sevi manīt. apstājos pie dodiet ceļu zīmes!