dr.No.2. 08.05.2009
Toreiz es un mans tēvs,abi gozējāmies saulīte sēžot Eifeļtorņa augšstāvā! Es atceros, ka apkārt valdīja savāds satraukums,kas arī mani pārņēma nepajokam,bet tēvs gan bija mierīgs! Visulaiku tētim ar pirkstu rādiju uz Triumfa arku,lai viņš mani tur aizved,jo tur esot arī mani draugi,bet tas nebija tas svarīgākais! Interesanti šķiet tas,ka tolaik un tieši tajā momentā man bija nenormāli liela vajadzība tikt līdz Triumfa arkai tā itkā man tur būtu jāveic kāds uzdevums! super!