Es zinu mēs kādreiz satiksimies tur
Es zinu mēs kādreiz satiksimies tur,
Kur tiekas sals spelgonī un leduspuķe
Pietvīkušā loga rūtī.
Un Tev būs aukstas rokas,
Bet logā gaisma aicinās ar siltu dvašu-
Aicinās noaut kājas, iekšā nākt.
Un es zinu, tu atkal piekritīsi ienākt -
Pie loga leduspuķi rūtī liksi,
Un tad samulsīsi tālāk iet...
Un tā mēs satiksim viens otru -
Kur aukstums satiek siltumu,
Un uzsnigs sniegs.
Logā leduspuķes zieds.
Un tā būs vienmēr, kamēr sirds kamīnos uguns tvīks,
Es gaidīšu ziemu-
Gaidīšu Tevi, kas logā leduspuķi liks.
Un nekas, es zinu, ka mulsīsi iekšā nākt,
Tieši tāpēc es gaidīšu.
Un varbūt reiz satiksimies tur,
Tai spelgonī otrpus rūtij, kas deg,
Bet pagaidām gaidīšu Tevi,
Tavas nosalušās rokas, ko aicināt iekšā,
Un nevajag, nesaki man priekšā,
Ka var, varbūt arī citādāk-
Tad jau man vairs nebūtu ko gaidīt,
Un Tev, uz ko
Nākt.:)

30/12/13, Ziemu...gaidot.:)