ceļojošā panika!
pilsētā, kurā es dzīvoju visvairāk, ir izplatītas dažādas epidēmijas. man šķiet, tieshi taadeelj cilveeki sheit dziivo nepaartrauktaas bailees. ziemaa visi baidaas no gripas, kaut arii vaajaashanas maanija ir daudz nopietnaaka kaite.
tagad ir izceelusies panikas epideemija.
kaa tas izpauzhaas?
iisi sakot - es vienmeer esmu zinaajusi, ka vislabaakais veids, kaa izvairiities no stresa, ir nedariit neko taadu, kas liek shaubiities, ka tas izdosies. tas nenoziimee, ka es to kaadreiz buutu baigi njeemusi veeraa.
izraadaas, cilveeki, man apkaart to njem veeraa vienaa laidaa. Un beigaas Tu cilveeks, gribot negribot, paliec bez stresa, jo lielaakaa dalja biedru ir izveeleejushies sho mieriigo dziivi arii tavaa vietaa.
tagad nezinu, vai shiis diikstaaves vaina buutu jaameklee arii pashai sevii.
bailes buutu labaakajiem, jo citi tachu domaa, ka esi iedomiigs. vai arii bailes iet un pieraadiit, ka esi labaakais, jo ja nu izgaasies un citiem zudiis iluuzija.
es zinu, ka neesmu nonaakusi uz shiis planeetas, lai mieriigi nodziivotu 90 gadus. un neesmu veltiijusi lielaako dalju savas liidzshineejaas dziives kaadai konkreetai lietai, lai tagad leenaam ripotu graavii. nepacietiiba.