vakar aizdomaajos par to, cik daudz prieka ir zudis peedeejaa laikaa. dziives prieku noveerot savu koleegju aciis tieshaam sen nebija naacies. vakar tikai. bet uz iisu briidi. un agraak tas prieks buutu turpinaajies dienaam ilgi. heh. taa notiek. taads ir piemeers, no kura njemt to, ka ar mani taa nenotiks.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: