ir pagaajis tieshi pus gads, kopsh es pamodos cita. un tieshi shovakar, tieshi tagad man vairaak par visu pietruukst vecaas ievas reinbergas. bet vinja nenaak. vinja seezh stuurii un raud, jo es vinju aizdzinu.
shogad pirmo reizi vinja man neatsuutija veestuli ziemassveetku pastaa...
vinja bija tik sasodiiti forsha, ka man shad tad pat bija no vinjas bail. un nevienu citu es nekad neesmu cieniijusi vairaak kaa vinju.
un tagad, kad ir pagaajis tik ieveeriibas cieniigs laika posms, es nesaprotu - da nafig tas viss bija vajadziigs? nekas daudz jau nav mainiijies, taapeec, ka es mainiijos. un tas nekas, ka citiem labaak un vieglaak, jo shii ieva reinberga ir tik laba.. pasham jau no taa tikai suudiigaak.
nezinu vispaar, kas ir noticis. bet laikam beidzot arii mana bljodinja ir pilna. nevajag mani aizvainot, aizkaitinaat vai kaut kaa citaadaak izvest no harmonijas. jo kaa redzams, tas no pagaldes var izsaukt vareno ievu reinbergu, kurai viss vienalga. vinja vienkaarshi bez zheelestiibas var izniicinaat visu, kas pa celjam. un tagad baidies! es esmu vinju atdziivinaajusi. ha.
vairs nekaadas raudaashanas, man ir atkal akmens ar ko sviest liktenim, un shoreiz vinjam saapees, ai kaa saapees, blje!
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: