vakarnakt sapnii redzeeju vasaru. shonakt es kaut kur skreeju, bet vislaik pa apli un satiku vienus un tos pashus cilveekus, kas visu laiku turpinaaja seedeet tajaas pashaas vietaas, un veel ritenjbrauceeju, kursh arii laikam vislaik brauca pa apli, tikai preteeja virzienaa, un katru reizi, kad mees sava aplja laikaa satikaamies, shis man pamanijaas uzbraukt uz kaajas, dazreiz pat ar abiem ritenjiem peec kaartas.