skarbi sanaaca, taa teikt. uz skatuves bija nagla, kas man dzilji, dzilji ieduuraas peedaa kaadas 4 dziesmas saakumaa/3aas beigaas. un tad visa skatuve asinjoja un vispaar bija jautri, ka tev taada saape, kad nevar atljauties bljaut un chiiksteet.
Bet kaut arii pasjiem koncis likaas viduveejs, izraadaas skatuves priekshaa visiem licies jee jee jee. esot bijis varen labi izskanjots un Paulis pat teica " peec juusu koncha es atcereejos, cik patiikami ir klausiities kvalitatiivu muuziku!"

Un tad veel es visu riitu domaaju par Kantrii. tas teksts vispaar ir labaakais dziesmas teksts, ko es savaa dziivee esmu sarakstiijusi. par karmu. un diivaini ir tas, ka es to rakstiiju laikaa, kad viss bija lieliski, bet rakstiiju par to, ka nav nekas lieliski, jo kaut kaadaa zinja karma ir atspeeleejusies. vispaar sanaak, ka rakstiiju par to, kas notika veelaak. un tad es mazliet baidos vai es ar sho tekstu neesmu uz sevi izsaukusi suudiigu karmu...?

tagad patiesiibaa esmu lupataas :D Man bija viesi, Rizz un Archijs un tad veel Paulis. bija feini ;)


p.s. man beidzot ir tamburiina ;)