it kā šo 3 nedeelju nemaz nebuutu bijis... atkal tepat, atkal tie pashi jautaajumi un taas pashas atbildes, taas pashas sajuutas un taas pashas domas. tikai saule vairs nespiid tik ilgi vakaros. un mazliet vairaak vienaldziibas un iedegums nogaajis.
varbuut arii nebija to 3 nedeelju.
"tas viss, kas te notiek, tas savaa zinjaa neskaitaas. tas ir sheit, tagad, un te tas arii paliks", apmeeram pirms nedeeljas es teicu Maarcim. tieshi taa arii tas iznaaca.
"Tu jau arii nometnee baigi nolazhojies, nevareeja tikpat kaa just tavu klaatbuutni!" -"ko tad man vajadzeeja nez dariit?" - "vareeji naakt ar mums ietuseet!" -"nometnes darbiniekiem ir kategoriski aizliegts tuseet ar daliibniekiem. pietika jau ar to, ka es piekjeeru juusu uudenspiipes vakaru aktu zaalee, un juus pat nejutaaties vainiigi un neko negrasiijaaties sleept vai glaabt..." - "Jaa, bet kaapeec mums no tevis buutu bijis jaaspeelj?"
nozheelojami, jaunaa paaudze, kas neko nesaprot no smagajiem papiiru darbiem nedeeljas garumaa un respekta pret vecaakiem un svariigaakiem cilveekiem, bljin.
vai man ir smeldze par to, ka tas viss beidzaas? vai man par to laiku ir da jebkaads gandariijums? ne suuda.
tikai jelgavas tilti augusta naktiis joprojaam speej aizkustinaat liidz sirds dziljumiem. jau kuro gadu nemainiigi, vismaz kaut kas tomeer dziivee ir stabils.
es laikam esmu kljuvusi bezgala ciniska. a ko dariit, ka dziive mani taadu taisa? neko nedariit. pluust pa straumi un veerot. jo viss notiek tieshi taa kaa tam jaanotiek.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: