atbraucu. un man tajaa pashaa mirklii apgrieza spaarnus. biju pa celjam izleemusi, ka tagad buus tas briidis, kad atmetiishu smeekjeeshanu uz kaadu laiku, bet te liekas, ka tas ir peedeejais dziives prieks.
taa man 10 min laikaa daugavas ielaa 17 var sabojaat omu ar vienu jautaajumu, kam boonusaaa naak paarmetoshs skatiens un grieziiga intonaacija: "kad tad Tu domaa maaciities, lai normaali dziivotu veelaak, ja visu laiku plaano jelgavaa iekaartoties un dziedaat?"
fuck, dziive tachu ir sheit un tagad, nevis kaut kad tad...

laikam shii vairs nav drosha publiskaa sfeera (uzsvaru liekot uz "publiskaa"). taapeec es neko vairs neteikshu tagad.

teikshu gan. taadi cilveeki kaa vinsh nenaak un neiet. nav no "puut palaid" seerijas. un taadi muuzikji kaa vinji arii nenaak un neiet. valjaa negribu laist nevienu. un veel mazaak gribas buut kaadaa pusee. situaacija kozh kaa seerskaabe.

un kozh arii cita situaacija. bet to es ljaushu risinaat laikam. tas vienmeer pienjem labaakos leemumus.