Bāc, tās ārzemju beibes - motokrosistes ir tik krutas! Prieks skatīties, reāli iedvesmo.
Varbūt man arī izdosies tā iemācīties. Lai gan man ir viens ļoti liels progresa kavēklis - esmu ļoti piesardzīga un reti kad riskēju (ne tikai motokrosā, bet vispār, pa žižņi), jo negribas nobietēt un kaut ko salauzt. Tā kā man viss notiek palēnām. Bet nu uz priekšu tomēr arī iet.
Pēdējās divas dienas esmu kļuvusi par kaut kādu miega peli un aizmiegu pusmotokrosā. Turklāt pēdējā Pasaules kausa motokrosa gonka bija ļoti interesanta jo notika mālainā trasē (Brazīlijā), pār kuru bagātīgi nogāza lietus, līdz ar to braucēji brauca divreiz lēnāk un jau pēc pirmā pagrieziena pēc starta nebija iespējams īsti pateikt, kurš ir kurš, jo visi, izņemot līderi uz neilgu brīdi, bija kļuvuši par māla dubļu cūkām kopā ar močiem. Ja paveicās un braucējs nenokrita, tad vismaz no aizmugures numurs bija manāms un līdz ar to braucējs atpazīstams. Nu skatītājiem jau forši, braucējiem gan ne pārāk. Pozitīvais varbūt vienīgi tas, ka tie ātrumi šādos apstākļos uzreiz ir mazāki un kritieni kaulus nelauzoši.
( Dubļu ruksis )
Pasaules čempionāta motokrosā dalībnieki gatavojas Meksikai. Redzēju Hondas braucēju - Gonsalvesa un Bobriševa intervijas - Rui, kā jau parasti, pareizs pri pareizs, fokusējies, nopietns. Savukārt Bobriševs bez ceremonijām paziņo, ka taisās nogaršot īstu meksikāņu tekilu.
http://www.youtube.com/watch?v=0ZKUAYanA
Un vēl man šodien, ja pēc darba nelīs, būs motokrosa treniņš. Jeij!
Šodienas programmā - Pīlādžu mototrase Stelpē. Cietā trase, pilna ar tramplīniem. Meiteņu ar močiem bija ka biezs - trasē bijām trīs beibes ar močiem, tad vēl viena apmēram 8 gadus veca meitene ar mazo mocīti, viņas mamma ar kvadru un tad vēl divas pavisam sīkas meitenītes (ne vecākas par 5 gadiem), kuras vizinājās apkārt uz mazā kvadracikla. Tā kā, vecāki - nepieļaujiet kļūdu kā manējie un sagādājiet savai meitai moci ne vēlāk kā uz 4. dzimšanas dienu.
( Ieskatam )
Vakar noskatījos pirmo daļu no 
marko aizdotā DVD "Ceļā uz brīvību", kur divi latviešu džeki ar KTM enduro močiem 2006. gadā dodas no LV uz Austrāliju caur Krieviju, Mongoliju, Laosu, utt. 5 mēnešus ilgs brauciens.
Diezgan interesanti, bet viena lieta gan pietrūkst - forši joki. Principā, viņi vispār nejoko. Tajā ziņā Long way round un Long way down bija foršākas. Savukārt mūsu džeki ir ļoti kruti ar to, ka viņus neviens nepavada (Makgregoru un Bõrmanu pavadīja 2 džipi, kuros sakrautas visādas nepieciešamās lietas, ieskaitot ārstu).
Uz Dakāru kaut kā pārāk nepavilkos. Bet nu sestdien sākas superkross, jeij.
Tas gan nav viss, jo visu šo sezonu mazais rižais ir gājis pa balvu laukiem un nopļāvis un savācis viņas visas:
Supercross MX čempions
AMA MX čempions
Motocross of Nations čempions (kopā ar ASV komandu, bet viņš bija arī kopvērtējuma uzvarētājs)
un tagad viņš vēl ņem un savāc ļimonu. Bet nu viņš arī bija vienīgais, kurš no braucējiem to spētu izdarīt un viņš to paveica!
Koferīts sver 10 kg.
Otra drāma - mans iecienītākais brendons - Čads Rīds - no divām iespējamām reizēm šajās sacensībās izstājās divreiz moča tehnisku problēmu dēļ un visas viņa teorētiskās iespējas panākt līderus tagad kļuva nereālas.
Taču kārtējo reizi izcēlās 17gadīgais Džastins Bārša, kurš tikai pirms trim nedēļām pārsēdās no sava 250cc moča uz kāju lauzušā Treja Kanārda 450cc moča un otrajā braucienā visus uzvilka. Viņš varēja uzvarēt arī Sautvīkas kopvērtējumā, ja vien pirmajā braucienā mocis nebūtu izbeidzējies.
Ā, un MX2 (250cc) klasē vienam džekam ir baigi labais uzvārds - Žurkas-paplāte (Tyla Rattray).
Šeit neliels ieskats uz trasi otrā brauciena beigās: http://www.youtube.com/watch?v=xFUpmdOXZ
Moto GP TAS beidzot ir noticis! Pie visiem pesto un pastām, Simončelli beidzot uzkāpa uz pjedestāla! Pirms gonkas forša intervija ar Pedrosu, kā arī labs sižets, kur garais itāļu lamzaks sniedz izlīgstošu roku Pedrosam (jo vienās sacensībās noslaucīja viņu no trases, kā rezultātā pēdējam nācās pailgi skatīties uz māsiņām baltā), bet skuju, tur naids līdz sezonas beigām un vēl ilgāk. Kad ekrānā parāda Stounera (kopvērtējuma līderis) čiksu, uzdodu retorisku jautājumu, nez, vai viņa var viņu aizsūtīt uz ledusskapi kaut kam pakaļ. Izrādās, ka tagad varot, jo esot stāvoklī. Vispār, vienīgais izdevīgais stāvoklis no stāvokļa, kā es to saprotu, ir tas, ka deviņus mēnešus var izturēties kā īsta sučka un apkārtējiem tas būs jāpacieš. Amīšu motokrosā risinās sirdi plosoši notikumi. Čads Rīds joprojām nav atgājis no sava lidojuma Milvilā un jau otro posmu pēc šī vēsturiskā notikumuma nespēj ieiet ritmā un paziņoja žurnālistiem, ka ar moci viss ir kārtībā, bet pašam sevī gan kaut kas ir jāpārregulē. Turklāt otrajā braucienā (Junadilas posms) nožāvās līkumā. Viņš joprojām būs mans Brendons numur viens, bet jūtu, ka čepiona tituls viņam nedraud. Taču pats svarīgākais notikums, ir svaigās gaļas - astoņpadsmitgadīgā Džastina Bāršas parādīšanās trasē. Tik ievērības cienīgi tas ir tāpēc, ka Bārša visu laiku ir braucis sīko, MX2 klasē ar 250cc moci, un tad, kad viņa komandas briedis Treijs Kanārds (tam, kuram Dievs ir galvenais sponsors) atkal krita un lauza kāju, Bāršam piedāvāja pārstāvēt komandu MX1 klasē un pārsēsties uz 450cc. Un, ko domā? Viņš normāli uzvelk lielāko daļu un hujārī pa trasi kā negudrs. Junadilas posmā viņš bija lielisks visus, izņemot pēdējo apli, kad pagājušā gada čempions Dandžijs ar pieredzi un moci viņu apsteidza, turklāt kā - viņu lēcienu trajektorijas pārklājās, kā rezultātā Bārša krita un kūleņoja pa trasi, bet tik un tā galbeigās finišēja trešais un tāds bija arī kopvērtējumā. Tas, kā viņš sniedz intervijas, tas gan ir ahūni, īpaši man patīk kā viņš sastindzina savu seju kādā retard mīmikā intervijai beidzoties.
( Lielākais smaids )