Tas, ko es no kaismīgās komentāru diskusijas secināju, ir, ka projektiem parasti mēdz būt definēti izmērāmi rezultāti, pēc kuriem tiek definēts projekta veiksmīgums vai tieši otrādi - neveiksmīgums. Mākslas projektiem šādus izmērāmus rezultātus ir ļoti grūti nospraust un izmērīt, tomēr ne neiespējami.
Šeit ir jauks raksts par šo tēmu: http://createquity.com/2012/01/public-art-and-the-challenge-of-evaluation/

Man patika komentārs šeit pat augstāk, kas pareizi teica, ka jānošķir naudas izšķērdēšanas jautājums no jautājuma par to, kas ir māksla. Pretējā gadījumā tā ir logical fallacy un ļoti slikta argumentācija.

Piemēram, es arī uzskatu, ka akmeņu stādīšana ir atsaldēti stulbs mākslas paveids, bet tam nebūtu jābūt kritērijam izvērtējot naudas šķērdēšanu.

Tai pat laikā es piekrītu mazeltov, ka ir nepieciešami kādi rādītāji kā izvērtēt tieši konkrētās mākslas performances projekta veiksmīgumu, bet tas noteikti nedrīkst būt vienas personas viedoklis par to, kas ir atsaldēta māksla un kas nav atsaldēta māksla.

Īsāk sakot: mākslas projektu veiksmīgums ir grūti, bet ne neiespējami izvērtējams. vienas personas viedoklis par konkrēto mākslas projektu nedrīkst būt vienīgais kritērijs projekta veiksmīguma noteikšanā. BET ir labi aktualizēt jautājumus par mākslas projektu veiksmīguma vērtēšanu.