Aha, es arī atceros pirmsākumus. Neatceros, kurš no jums bija tas, kas mani šeit ievilināja (Svalka vai Stārķa Ligzda, for sure), bet ir labi, paldies, maija beigās būs 10 cibas gadi :)
Un ja par tēmu - šķiet, ka nav sliktāk, tikai savādāk. Tāds dzīves posms. Dažreiz esam tādā posmā, kad visi esam trakuļi un nebēdņi, tad sākam dzemdēt un apkraujamies ar brēkuļiem un pamperiem un tad pārejam miršanas fāzē, kur, ja nenomirstam pirmie, tad bēres apmeklējam biežāk nekā ballītes. Tā ir, jā.
Tāpēc es te nerakstu. Jo man nav zīdaiņu, kā arī resna, uz sofas zvilnoša vīra, kam vienīgā interese ir glupas TV pārraides vai citu afigenna globālu problēmu, par ko visiem obligāti jāizstāsta.
Nē, es nesaku, ka šeit visi ir tādi, bet pēdējā laikā kaut kā šķiet, ka žēlo un ņaudulīgo ierakstu kļuvis daudzreiz vairāk par pozitīvajiem un grūti izdodas izlobīt kādu sev tuvu informāciju no tā visa. Es laikam neturu līdzi.
Bet galvenais ir sākt ar sevi. Ja kādam nav pieņemams tas, ka es neizskatos pēc tik gadiem, cik rakstīts pasē, vai ka joprojām neesmu dzemdējusi vai ka ceļošanai atvēlu vairāk piķa nekā izglītības kursiem, tad tā nav mana problēma. Ja kāda vieta pārvēršas par vecu paviānu un māšu dzemdētāju ņaudētāju klubiņu, tad mums laikam nav pa ceļam. Inner peace and harmony :)
Toties es esmu aktīva FB lietotāja. Un tur esmu tāda, kāda esmu - ar visu ģīmi un būtību, jā, un arī ar kaķu bildēm un foodp0rn. Un tur es parakstos zem pašas teiktā nevis slēpjos aiz cēla tēla ar aizplīvurotiem sasniegumiem, cāļu māšu lepnumiem, nikniem postulātiem utt.