labrīīīīt!
čakarēju vīrietim prātu visu rītu, bet tagad, kad viņš ir aizgājis, ir baigi labi. protams, nejauki no manas puses, bet es dusmojos par muļķīgām lietām. ATKAL
bet ne par to ir stāsts...
pāris dienas atpakaļ atradu jauku dzīvoklīti Mežparkā. par saprātīgu cenu. patīk man tas galvenokārt tikai sarkanās vannas istabas dēļ. bet nu, dievīga vannas istaba! neesmu vēl parādījusi savam vīrietim, visu laiku aizmirstas, bet gan jau.
jāraksta tas sasodītais darbs, bet, redz, mans vīrietis atkal izrādās lielisks, jo sarakstīja man visu pa plāna punktiem, kas jādara.
šodien maza saruna par bēbjiem sanāca. negribu es mazu kakājošo brīnumu vēl kādus 5-6 gadus. bet kas zin, maybe one day...
vakar bijām sveikt krusttēvu un krustmāti 50ajā jubilejā. veci mani vecīši. sapratu, ka man Allaži ir megamīļi. ja nebūtu es lielpilsētas cilvēks, ļoti labprāt tur dzīvotu. tāds miers un klusums. tikai tādās mazpilsētās mani kaitina tas, ka visi visus pazīst un visi par visiem runā.
bet kopumā brīvdienas sanāca tādas jaukas. ģimeniskas. un tante Jautrīte joprojām ir smieklīga, pat ar visiem saviem 60 gadiem. man šķiet, ka tas cilvēks nekad nenoveco. protams, visas krunkas un grumbas ir, bet prāts tāds salīdzinoši svaigs.
un šonedēļ nestrādāju. varēju gan savu laiku izmantot lietderīgāk par pierīšanos pie radiem un hokeja spēlēšanu ar brālēnu sīčiem, bet bija jauki. esmu tik ļoti pieradusi, ka man vienmēr piešuj aukles lomu.
naudas trūkums jūtams. un nākamnedēļ atkal nesanāks strādāt, jo prazdņiks gaidāms. lai gan par to vēl tiek domāts, jo 10ls nenāktu par ļaunu. un jebkurā gadījumā- kurš sāk dzert ātrāk par sešiem vakarā? nu labi, mani radi, jā, bet viņiem ir īpašas attiecības ar alkoholu...