"Bizoniem ir raksturīga vārtīšanās uz zemes — gan uz sausas zemes, gan mitras. Tie parasti vārtās, līdz āda pilnībā ir segta ar dubļiem. Šo ieradumu skaidro ar aizsardzību pret kukaiņu kodumiem, ar vēlmi ātrāk atbrīvoties no matojuma, kas pavasarī mainās, ar rotaļāšanos, ar sociālo komunikāciju un tēviņu riesta ieradumiem.[4] Bizoni ir samērā neparedzami dzīvnieki. Tie var izskatīties mierīgi, pat flegmatiski un slinki, bet tad pēkšņi uzbrukt bez brīdinājuma. Tie var skriet ļoti ātri, sasniedzot ātrumu 55 km/h, turklāt bizoni auļos var skriet ilgu laiku.[5] Cīņai bizoni izmanto ne tikai ragus, kas ir abiem dzimumiem, bet arī smago galvu. Trieciens ar galvu var būt ļoti spēcīgs, īpaši, ja bizons ir ieskrējies ar 55 km/h. Amerikā tos uzskata par bīstamākiem dzīvniekiem nekā grizli lāčus.[5]"