paldies, govs, ka noverte, es priecajos

seit ilgi solitais dzejolis eizhenam::

eizhens eizhens kas tas eizhens
acis mellnas
melni ragi
melanholija tam garu bada
un tumshaas graamataas tas speeku rada
eizhen vai tu neredzi
debesjumu plasho
ar zvaigznajiem visskaistiem
tur lielais lacis
skudru josta
tur spozais meness
brinumdaris
eizhens tik nozhavajas un liekas gulet
sava melnaa gultaa
no melna koka
melnaa maajaa
no azbesta
eizhens aizmieg un sapnii redz krauklja galvu
taa runaa ar vinju senaas meelees
un eizhens pieraksta
"labi, kraukli"
eizhens saka un paklanaas
nakoshaja rita vins steidz uz tirgu nopirkt krauklju baru
vins sabazh tos no metala tikla tasita maisaa un nes sev pakalj
ka tumshu makoni
vins jutas tik apmierinats redzot kaa cilveki no vinja bistaas
un smejas ljaunos smieklos
ievelkot kartejo kjeksiti
sava melnaja blocinjaa

/es domaju par e a po kraukli, kad so rakstiju