Previous | Mem | Next
 
Zane
mazaa_maasa
23 June 2015 @ 11:34 pm
561. No such thing as time  
Jaunais gads sagaidīts, mati piegriezti, jāizlasa grāmata un jāizrevidē skapis vēl šonakt. 
Jāsāk jauna dzīve būtu, bet tā jau nekad nenotiek. Un tomēr.. 
Tomēr Jāņi ir sākums. Es apzinos, ka dienas kļūs īsākas, kas paratsi norāda uz kaut kā beigām, bet tajā pat laikā aktivizējas iekšējā ticība tam, ka ar katru sarūkošo dienu pietuvojas nākamās sarūkošās naktis, un cikls atkārtojas. Un iekšējais miers, jo neko jau nevar nokavēt. Varbūt veca kļūstu.. 
Kā citi ziemā uz gadu miju atskatās uz padarīto un no jauna apņemas izdarīt lietas, tā es to daru Jāņos. Pieļauju, ka tas dzimšansdienas dēļ - dzīves sākums un drīz pēc tam dzīves svinēšana - kaut kādam sakaram tur jābūt.. 
Šodien, braucot mašīnā uz staciju, klausījāmies LR2, tur stāstīja par Padomju laiku aizliegumu jebkur izmantot saistību ar Jāņiem - Jāņu siers tika pārsaukts par ķimeņu sieru un jāņogas par sarkanajām upenēm. Un kad atkal atļāva tos Jāņus, tad arī tie laiki bez apdziedāšanas netika cauri..
 
5 comments | Leave a comment
 
( Post a new comment )
extranjero[info]extranjero on June 25th, 2015 - 11:31 am
Aculiecinieku liecības pēc 30 gadiem nav uzticamas. Cilvēki aizmirst kaut ko un aizpilda šos tukšumus ar savām domām, kā tas varēja būt, plus vēl emocionālās domas. Pat tiesas, kur viss jābūt stingri pārbaudītam, ir notiesājušas nevainīgus cilvēkus uz nāvi, un tikai pēc tam daži no viņiem ir attaisnoti, pateicoties DNS testiem. Protams, ka pēc 30 gadiem arī par ES mēs visi stāstīsim anekdotes. Vēl jo vairāk, daudzi cilvēki tās stāsta jau tagad, it īpaši ja tas skar kādu sensitīvu jautājumu (par Grieķiju piemēram).
(Reply) (Parent) (Link)