It kā jau jā, bet tajā pat laikā tajā dienā tu pagodini kādu sev tuvāku vai tālāku cilvēku. Primitīvi to varētu nodēvēt par ziedojumu tam cilvēkam. Ja es nevaru izdomāt neko tiešām foršu, kas otram cilvēkam patiktu, vai ko viš ir teicis, ko viš grib vai ko viņam vajag, tad vnk uzcepu kūku un uzdāvinu.
Dzimšanas dienā ir pamatojums/iemesls kko dāvināt.

Patiesībā, ja tā padomā, tik tiešām - cik atceros no vecmāmiņas stāstītā, brīvās Latvijas laikā nekāda apdāvināšana pieaugušo starpā nebija. Tas viss bija bērniem, turklāt dāvaniņas jau bija pavisam mazas.
Jūtu, ka šito visu var tā ļoti skaisti sasaistīt ar mūsu patēriņa kultūru,hehe.

Mhm, agrāk bija vecmāmiņu adītās zeķes un džemperi un varbūt kādas vienkāršās rotaļlietas. Tagad jau viss pieejams brīvāk un vieglāk, tpc visi paši apgādājas ar visu, ko grib, un tu tik turpini dāvināt un pirkt lietas, kas patiesībā nafig nav vajadzīgas, bet reklāmās tik labi izskatās un izklausās un liek domāt, ka noteikti jādabū tādas.