|
| 22. Jul 2005 @ 09:37 |
---|
Precīzēsim - ieslodzījuma vietās nav liels homoseksuālu cilvēku, bet gan liels homoseksuālo aktu īpatsvars. Nav dzirdēts, ka cietumnieki gribētu savā starpā precēties, pavadīt kopā visu mūžu vai doties praidā :))
From: | grey |
Date: |
22. Jūlijs 2005 - 11:27 |
|
|
|
(Link) |
|
Tātad Tu ticētu, ka cilvēkam, kurš ieslodzījuma vietā guvis homoseksuāla rakstura pieredzi, atgūstot savu brīvību, šī te pieredze neatstās nekādas sekas?
cietums jau vispār nevienam neatstāj nekādas sekas ;))
From: | grey |
Date: |
22. Jūlijs 2005 - 11:53 |
|
|
|
(Link) |
|
Cietumu minēju kā labu piemēru. Cilvēka ilgstoša atrašanās ierobežotā telpā rada lielu psiholoģisku stresu un pārdzīvojumus, kas neabšaubāmi atstāj iespaidu uz viņa psihi visā turpmākajā dzīvē. Vai Tu gribi apgalvot, ka homoseksuāla pieredze šajā te vidē kaut kādu iemeslu pēc neatstās iespaidu uz psihi?
Man šķiet, ka precīzi atbildot uz šo jautājumu varam viegli iegūt atbildi: 1) homoseksualitāte principā var rasties psiholoģisku pārdzīvojumu/pieredzes rezultātā; 2) nē, homoseksualitāte principā nevar rasties psiholoģisku pārdzīvojumu/pieredzes rezultātā.
protams, homoseksuāli kontakti var aizstāt heteroseksuālos, bet šāda psiholoģiskā spiedienā radusies homoseksualitāte ir pārejoša, vai arī ar psihoterapietiskiem paņēminiem novēršama - kā jebkura trauma. oģin raz - ņe pideras. redz, cietumā tev neviens neprasa, ko un kā tu gribi, bet miermīlīga pulcēšanās nevienu par homoseksuālistu nepadara. nu, kas tur tik nesaprotams!
|
From: | zaka |
Date: |
26. Jūlijs 2005 - 16:05 |
|
|
|
(Link) |
|
Vai patiešām ir tik svarīgi kāpēc? Fakts, ka pēdējo pusotru tūkstoti gadu tas ir bijis Tabu, aizliegts un sabiedrībai iemācīts, kā "slikti". Bet pirmstam plaši praktizēts - Roma, Grieķija, utt.
Ja vēlas, lai čubinās un precās, vienīgais bērnus ļaut adoptēt gan uzskatu ka nedrīkst. "Kurš no tētiem būs mamma šodien?" AD
un, iedomājies, tieši šāda argumentācija prevalē - tādu domādams neizdomāsi
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |