|
|
Friday, November 23rd, 2012
| |
11:26 am
|
Vislabākie sapņi laikam ir no rīta, kad ir tāda pusnomoda, zini, ka drīz vajadzēs celties, bet tajā pašā laikā sapņa filma mierīgi rit uz priekšu.
Sapņa beigas gan bija tāds negaidītas, ar interesantu sižeta pavērsienu. Es pat īsti nevarētu pateikt, kāds varētu būt tā atrisinājums. Un to arī nekad neuzzināšu, jo dramatiskākajā brīdī iezvanījās modinātājs.
|
|
(comment on this)
|
| Thursday, November 22nd, 2012
| |
3:44 pm
|
Vakardien izlasīju grāmatā, ka glukoze palīdz domāt, koncentrēties domājot.
Ilgi nebija jādomā - vajag aiziet nopirkt glukozi un nedaudz uzēst :D
Tagad ir 100g glukozes pulverīša bundžiņa, ko var lēnā garā, ik pa laikam uzēst :)
Gan jau pēc mēneša tā būs izēsta :D
|
|
(comment on this)
|
| Monday, November 19th, 2012
| |
12:24 am
|
Šodienas dziļdomīgais teiciens:
Bitch do not fu.k you from behind.
Lai gan lielākā sāls slēpjas tā papildinājumā:
Sometimes it is worth to be surrounded by bitches.
|
|
(comment on this)
|
| |
12:01 am
|
Sēdēju, ēdu svaigas lašmaizītes un domāju, cik ļoti man tomēr ir paveicies ar ģimenes locekļiem.
Ka kaut kādā ziņā esmu esmu normāls naturālists. Tēvs vienmēr ir nodarbojies ar zvejošanu, medībām. Tagad gan arī dēli piesaistīti abām nodarbēm.
Un tagad es sāku novērtēt - cik tas ir bijis forši vienmēr tikt pie tik augstvērtīgas pārtikas.
Tam gan ir arī negatīvā puse - reizēm ēdod sanāk sākt kritizēt, ka tas galīgi negaršo tā, kā tam vajadzētu garšot. Cilvēki tad bieži vien to nesaprot.
Lai gan nometnēs pavadītās vasaras ir iemācījušas ēst gandrīz visu un kārtīgi tukšu šķīvi. :)
|
|
(comment on this)
|
| Sunday, November 18th, 2012
| |
6:55 pm
|
Darbā tiku pie 17 collu portatīvā datora.
Varētu pielietot teicienu "Dāvinātam zirgam zobos neskatās". Tomēr dators jauns un labs, noteikti noder.
Bet es tiešām nesaprotu cilvēkus, kas apzināti iegādājas tādus datorus. Es gan tādu nosauktu vairāk par stacionāro datoru, kuru var arī pārnest no vienas vietas uz otru. Somā to knapi var ievietot, ja tur ir vēl citas mantas, tad var rasties problēmas. Vai arī tad to ir ielikt pirmo un ārā pa ceļam neņemt, jo atpakaļ var arī nesanākt normāli ielikt. Smagums arī labs.
Morāle - lielummānija jūs reizēm padara mazāk mobilus.
|
|
(2 comments | comment on this)
|
| |
4:39 am
|
Vakara atziņa - ja neesi pietiekami liels egoists, tad mērķtiecība klibos.
Jo mērķtiecības būtu ir egoisms. Tu ej un sasniedz savus mērķus.
Bet ja neesi egoist, vai tad var būt baigā mērķtiecība? Jo tev jau nerūp vai tev ir viens sasniegts mērķis vairāk vai mazāk.
|
|
(4 comments | comment on this)
|
| |
12:12 am
|
Šodien aizdomājos, ka man tomēr ir tendence diezgan pamatīgi uzvilkties. Nu, parasti jau kāds par to parūpējas.
BIju medībās, jau kādā otrajā mastā tur, manuprāt, sataisīja ne tā, kā normāli vajadzētu un varēja tikai dzirdēt, kā suns aiziet rietdams tur, kur neviena nav. Nu ok, kam negadās, nomierinājos.
Pēc tam jau medību noslēguma daļa - aiziet divi aļņi tur, kur sākotnēji nav mednieki. Skaidrs, ka tādās situācijās ir jārīkojas iespējami ātri un precīzi. A tur cilvēki ņem un sarīko konferenci par tēmu - ko nu tagad darīt. Lai gan to es arī vēl spēju kaut kā pārdzīvot. Bet nu sāku stāstīt tēvam, lai piezvana un ātri noskaidro, ko darīt (kopš iepriekšējā tel. pazaudēšanas neesmu ticis pie vajadzīgā nr.). A šis man sāk izvērst diskusiju par tēmu - vai tiešām vajag zvanīt. Pēc tam vēl iekāpām mašīnā, a tur viens dzinējs vēl jautā - "A ko tu tāds uzvilcies?"
Nu es protams ātri atbildēju, ka ir situācijas, kad var gari un plaši diskutēt, bet ir brīži, kad ir nepieciešama operatīva darbība.
|
|
(comment on this)
|
| Friday, November 16th, 2012
| |
1:28 pm
|
Es zinu, ka esmu bieži vien esmu normāls slaists un lietas daru ļoti lēnām un nepiespiesti, taču tajā pašā laikā es arī zinu, ka neesmu lašara.
Ja taisu, tad vismaz cenšos, lai rezultāts būtu labs.
|
|
(comment on this)
|
| Thursday, November 15th, 2012
| |
9:57 pm
|
Šodien vēl veiksmīga basketbola spēle. Savu darbu izdarīju gan aizsardzībā, gan arī uzbrukumā, lai gan, protams, varēju jau vairāk saņemt bumbu groza tuvumā. A tā pašam tā bija visu laiku jāizcīna. Katrā ziņā prieks par komandas spēli.
Vienīgi biju izbrīnīts, ka basketbolā neļauj spēlēt ar ķēdi ap kaklu. Kopš tiku pie, nu jau savas, second-hand sudraba ķēdes, tā faktiski to vairāk pat īsti nenovelku. Ja pirms iegādes biju vēl skeptisks par to, vai tādu maz vispār nēsāšu, ja nu vienīgi ar atsevišķiem izņēmumiem, lai pazīmētos, tad tagad tā nemanāmi ir kļuvusi par ikdienu. Man jau arī patīk kā tā izskatās - tāda forši masīva.
Vienīgi mājās ejot bija ļoti nepatīkams atgadījums. Mierīgi gāju, vienā brīdī aizskatījos uz sānu, tad strauji pagriezu galvu uz priekšu, bet pēkšņi iestājas tāds reibonis. Galva it kā ir pamatīgi noreibusi, pilnīgi taisni noiet arī pagrūti, turklāt vēl liekas, ka bilde vienā līnijā dublējas. Ļoti nepatīkama un stresaina sajūta.
|
|
(comment on this)
|
| Wednesday, November 14th, 2012
| |
11:45 pm
|
Šovakar ir tik nereāli forša sajūta pēc ļoti veiksmīgas spēles un pirmās sezonas uzvaras!
Vienkārši nenormāli forša sajūta. Cēlājs uzticējās ļoti, ļoti daudz un pa lielam atspēles procents bija vienkārši fenomenāls. No otras puses - spēlēt bija tik viegli, ja otrā pusē ir 10+ cm mazāks puika, kas vēl pamanās zaudēt taktiski uz pozīciju. Tad jau nekas cits neatliek kā vien sist grīdā. Protams, arī spēlēt pret vienu bloku, ja labi iedod ir ļoti viegli - var pagriez pa labi, var pagriez pa kreisi. Paskaties, kur ir rokas, un griez uz otru pusi. Pirmos divus kārtīgi aizgāju pa hodu, trešajā reizē šis ieņēmis tur pozīciju un kārtīgi liek ciet - neko, mierīgi pagriežu uz otru pusi zemē. Vienreiz vēl labi izleca izejošam cēlājam un ļāva man naglot zemē bez bloka, tādu dāvanu jau nevar neizmantot :D
Pirmā seta beigās gan arī paveicās - mums vispār pietrūkst noturīga uzbrucēja seta beigās, lai nokārtotu spēli. Pie 24:23 cēlājs tomēr uzticējās man, nez man jau nedaudz psiholoģiskais varbūt arī pietrūka, sezonas pirmajā spēlē galotnes bumbu šitā griezu garām blokam un iegriezu autā. Tagad arī nekāda mega pārliecība nebija, turklāt vēl kaut kā īsti precīzi nepameta zem rokas, bet vairāk tieši uz rokas - sanāca vairāk tāds grūdien-sitiens aizskarot trosi. Pretinieki gan arī gaidīja, ka dos stabilajam sitējam uz 2., tā ka faktiski pat nebija bloks, ja būtu, tad būtu smagi. Bet nu - veiksme smaida stiprākajiem :D
Otrais sets arī tika iesākts diezgan miegaini - zaudējam 1:5 un atspēlēt īsti nevar, bet tad tomēr labi aizsardzībā nospēlējām, uzlikām bloku un jau tikām tuvāk. Vēl brīdi vēlāk cēlājs divreiz pēc kārtas labi iedeva un atlika vien bumbu ietriek zemē. Lai gan labākais bija neilgi pēc tam. Mūsējais trenneris, pirms izspēles, saka, lai pamāna, jo iepriekšējo sitienu iedeva zemu un tieši rokās pretinieka blokam un dabūju bumbu atpakaļ. Un tāds ne visai labs cēliens, griežu bumbu garām blokam - a tur viens jau ir izdomājis, ka būs māns un jau ir kustībā - bet tomēr paspēj pacelt rokas un aizķert bumbu, kas lido autā :)
Lai gan vislabākā epizode bija pēdējā, trešajā, setā - kaut kā sūdīgi pusīte paņem bumbu - cēlājs priekša, mānīt nevar, pusīte pati ir paņēmusi bumbu, es reāli saprotu, ka nekas cits nebūs - dos man. Dod arī man tādu metru starp trešo un ceturto zonu. Tajā brīdi gan laikam varēju arī labi dabūt atpakaļ, bet man bija tāds čujs, ka paskatījos uz bloķētāju kāju pozīciju un redzēju, ka malējais ir palicis līnijā pie antenas, bet pirmais temps ir atkal palicis par daudz iekšā laukumā - un bija tāds - pa vidu jau vajadzētu būt caurumam un vienkārši no visa spēka jāliek bumba zemē, lai gan es ierēķināju, ka es tāpat bumbu noņemu ļoti augstu un bloks ir relatīvi zems tāpēc sliktākajā gadījumā bumba pa pirkstiem aizietu tālāk. Bet relatitātē bija labi ietriekta bumba kādus četros metros.
Un tagad ir daudz pozitīvās emocijas par to, ka spējām pārliecinoši piesmiet jaunos gurķus. Tas nekas, ka viņi tabulā ir nedaudz virs mums :D
Vienīgi žēl, ka rītdien ir agri jāceļas un nebūšu pietiekami izgulējies.
|
|
(comment on this)
|
| |
4:09 pm
|
Veselu nedēļu varētu teikt, ka bija depresija un neko nopietnu nedarīju. (Varbūt arī tāpēc, ka iniciatīva, ka kaut ko vajag darīt tiek risināta vienkārši - še, ņem un dari, lai gan tas nav tiešajā tēmā)
Toties tagad atsāku atkal lasīt. Grāmata tāda īpatnēja un tiekot pāri pusei nekāda morāle vēl nav bijusi, arī notikumi nekādi spraigi. Es protams ceru uz grāmatas noslēgumu, kur varētu būt intriģējoši pavērsieni.
Lai gan no otras puses daudzas tur aprakstītās lietas man ir pietiekami normāli saprotamas, kamēr citiem tās varētu nebūt tik saprotamas.
Piemēram, katoļu čoms stāsta par to, ka ir bijis piemērs, kur mācītājs ir runājis ar cienījamu personu, ka nevajag dzīvot bez kāzām, bet tas viss ir mierīgi beidzies. Un grāmatas galvenais varonis dod pretpiemēru, kur kādam parastajam strādniekam mācītājs ir atnācis un paskalojis smadzenes, ka bez laulībām dzīvot nevar - rezultātā viņš savu draudzeni ar 3 bērniem, kas nebija viņa, izlika uz ielas un tā kļuva par prostitūtu, bet pats vēlāk nodzērās, jo nespēja to pārdzīvot.
Kā arī vēlāk sekojošā piezīme, kāpēc neviens mācītājs minēto piemēru nestāta baznīcā, bet tikai šaurā lokā pie pusdienu galda?
Ja tu zini, ka apkārt ir tik daudz liekuļu, tad neko daudz jaunu laikam tur nevar uzzināt :D
|
|
(comment on this)
|
| Sunday, November 11th, 2012
| |
10:18 pm
|
Tāda labi padarīta svētdienas vakara sajūta.
Tā kā vakar paņēmu par daudz sastāvdaļas, tad šodien izdomāju, ka jātaisa kūkas mēģinājums II, pagaidām izskatās diezgan normāli, gan jau būs tikpat garšīga kā pirmā :)
|
|
(2 comments | comment on this)
|
| |
1:02 am
|
No rīta aizvadīju volejbola spēli, pēc kuras garīgais bija smagi iedragāts. Iesildīšanās laikā ļoti pamatīgi sanāca paķert grīdu, nu ne tik daudz savas vainas dēļ. Kāds pamanījās uz laukuma izliet ūdeni un to nepietiekami saslaucīja. Sildos, bumba lido patālu prom - ok, jāuzsprinto, lai var paņemt. Pēkšņi ir bams un sēdi uz grīdas, ir ātrā doma - vai viss tiešām ir kārtībā un nekas nav cietis? Piecelies, mugura varbūt nedaudz ir tikusi pie sitiena, bet ir ok, toties kreisā plauksta sāp, pietam ļoti sāp. Kā nekā vairāk nekā no visa spēka esi pamanījies ar to iedot 5 grīdai :D
Tālāk jau seko vienkārši katastrofiska spēle. Ārprāts, ne spēle. Labi, ka pagājušās nedeļas zemākais punkts bija zemāks par šīs nedēļas grīdu, tāpēc nebija tik traki, cik vajadzētu būt.
Tālāk jau vajadzēja ķerties pie pavārdarbiem - cept gaļu, kartupeļu, taisīt salātus un taisīt arī kūku. Gaļa bij ok, salāti bija ļoti labi, jo ātri tika izēsti, un kūka pirmai reizei bija ciešama, lai gan sviests bija vairāk nekā vajadzētu un konsistence bija nedaudz par mīkstu.
Bet tāds pozitīvs vakars.
|
|
(comment on this)
|
| Wednesday, November 7th, 2012
| |
11:56 am
|
|
Noskatījos 2. Game of Thrones sezonu. Sāk līdzināties ziepju operas seriālam ar daudziem paralēliem notikumiem, kur virzība notiek uz priekšu ļoti lēni.
|
|
(comment on this)
|
| Tuesday, November 6th, 2012
| |
12:34 am
|
Labi, ka šodien bija trenniņš, citādi ar tādu libero spēli vienkārši var nenormāli uzvilkties.
Ne tik forši gan bija tas, ka plecam atkal iestājās pārslodze un tas sāka nedaudz tirpt/sāpēt.
|
|
(comment on this)
|
| Saturday, November 3rd, 2012
| |
2:50 pm
|
Lai arī cik ļoti cenšos ne par tēmu neuzvilkties, tad šodien to galīgi nevarēju neizdarīt. Nu bļa, atnāc uz spēli, tad cieni sevi un citus un centies spēlēt. Kļūdīties ir cilvēcīgi, bet ir kļūdas, ko nedrīkst pieļaut.
Pēc spēles pienāk libero un saka, ka viņam nepalīdz, ja uz viņu bļauj vai saka, ka tā nevar darīt, ka vajag konstruktīvi norādīt uz kļūdām, uzmundrināt. Kā es varu neuzvilkties un nebļaut virsū, ja otrā spēle pēc kārtas tiek iesākta ar to, ka libero vienkārši paņem un ielaiž servju uzņemšanā bumbu sienā? Libero jau ir domāts tāpēc, lai varētu uzlabot servju uzņemšanu, nevis laist bumbu pa labi un pa kreisi, bet ne tur, kur tai ir jānonāk. Bumbu ielaist sienā es arī māku, to tiešām nav grūti izdarīt.
Nekas nav svarīgāks par labu sākumu, lai var tāpat stabili turpināt. Nevis padoties jau spēles sākumā un mierīgi dāvināt pretiniekam punktu, pēc punkta.
Ja zaudētu tāpēc, ka pretinieks ir labāks, tad vēl viss būtu ok, bet vienkārši zaudēt, jo nevar saņemties un spēlēt pienācīgi.
Un šādās reizēs varu būt priecīgs par to, ka nedzeru, jo citādi būtu smagi :D
|
|
(1 comment | comment on this)
|
| Friday, November 2nd, 2012
| |
10:57 am
|
Šodien bija nereāli dīvains sapnis, pēc kura kādu brīdi nespēju atcerēties PIN kodu bankas kartei un tagad ir šaubas vai atceros pareizi.
Situācija pavisam vienkārša - sapņoju, ka kaut ko daru un pieeju pie bankomāta, lai izņemtu naudu, skaidrs, ka vajag ievadīt pin kodu, un tajā brīdī iestājās tāds click - kāds ir pin kods? Un galvenais, jo vairāk par to domā, jo mazāk to var atcerēties.
Un visnepatīkamākā ir sajūta, ka tu katru dienu to vadi bez problēmām, bet pēkšņi gandrīz to vairāk neatceries.
|
|
(2 comments | comment on this)
|
| Wednesday, October 24th, 2012
| |
6:43 pm
|
Šodien atskārtu, ka esmu palicis mazāk formāls, jo jau kādu mēnesi arī uz darbu eju ar kreklu, kura augšējā poga nav aizpogāta.
Vai arī vairāk slinks :D
|
|
(comment on this)
|
| |
12:56 pm
|
Gāju pa ielu, pretī nāca čoms ar ar smīnu, uzreiz uzlabojās garastāvoklis.
A to visu rītu staigāju ar tādu sejas izteiksmi, it kā domātu, kurš ir man atņēmis šokolādi. A tagad uzreiz tāds smaids.
Smaids uzlabo dienu! Tāpēc uzsmaidi :)
|
|
(7 comments | comment on this)
|
| Tuesday, October 23rd, 2012
| |
11:23 pm
|
Šodien tā arī īsti līdz galam nesapratu, par ko beigās tik ļoti biju uzvilcies pēc volejbola. Jā, zaudējām, jā beigās smagi nolažojām, bet tomēr divus setus paņēmām. Arī spēles laikā vispār nebiju uzvilcies, viss bija baigi normāli. A pēc spēles nenormāls besis. Ar kāju paspārīd kādu kasti un nomierināties.
Nu labi, profilakses pēc uzkapāju pāris SC II mačus un nomierinājos. Laikam jau pēdējā seta galotne nedaudz par daudz uzvilka, bet vismaz varēju tagad atiet :D
|
|
(2 comments | comment on this)
|
|
|
|
|