|
|
Saturday, December 22nd, 2012
| |
3:21 pm
|
Es nevaru saprast kāpēc cilvēkiem ir arvien izteiktāka tendence iet uz klubu uzvalkā. Ok, ir tie gadījumi, kas noslēdz darba pasākumu klubā.
Bet nu tur tāpat vēl ir pilns ar cilvēkiem, kas ir izdomājuši, ka vajag ierasties uzvalkā. Es vēl saprotu tos, kuri atnāk normālā uzvalkā, bet daļa vienkārši laikam ir saskatījušies HIMYM un nu tikai jāstaigā uzvalkā.
|
|
(3 comments | comment on this)
|
| |
1:21 pm
|
Vakardien izdomāju, ka varētu pamēģināt uzcept piparkūku kūku.
Sarullē vienu kārtu pamatnes, tad salej iebiezināto pienu, tad vēl viena kārta piparkūkas un pieniņa, kā arī beigās pa virsu pēdējā kārta mīklas.
Šodien vajadzētu pamēģināt sacept. Kādam ir kādi ieteikumi, kāpēc to nevajadzētu mēģināt darīt?
|
|
(6 comments | comment on this)
|
| Friday, December 21st, 2012
| |
10:32 pm
|
|
Lai gan patiesībā es fonā skatos LTV gada balvu sportā, varbūt bijušais klasesbiedrs tiks pie gada balvas :)
|
|
(2 comments | comment on this)
|
| |
10:24 pm
|
Skatos TV, tur reklāma - kaut kāds Ziemassvētku koncerts. Viss labi, a te nevaru saprast - vai viņiem nav kaut kāds pasaules gals iestājies, ja ir skaidri un gaiši rakstīts, ka koncerts paredzēts 18. decembrī.
Njā, laikam pārāk neuzmanīgi skatījos reklāmu un kaut ko palaidu garām.
|
|
(1 comment | comment on this)
|
| Thursday, December 20th, 2012
| |
11:41 pm
|
Pagājušajā gadā pieteicos apmaiņas stipendijai. Noraidīja. Bija nedaudz skumji, jo patiešām vēlējos braukt.
Šogad sākumā it kā vēl bija vēlme to pamēģināt atkal, sakontaktēju to pašu personu, uzlaboju pieteikumu un cerēju, ka iesniegs atkal.
Viņš gan tāds normāls čalis, neko beigās neatbildēja vai iesniedza vai nē, jo pēdējos dokumentus sanāca nosūtīt pēdējā nedēļā.
Šodien vadītājs atsūta epastu - ka viņam vajadzēs kādu ieteikt, ka Latvijā izvērtēs pieteikumu.
Nav jau tā, ka es būtu bēdīgs, ja to pieņemtu. Bet vairāk nav arī tā vēlme kaut kur braukt, rauties. Skaidrs, ka tur varētu būt forši un tā.
Un galvenais, ka tos rezultātus paziņo tikai pēc trīs mēnešiem. Tad nu pēkšņi vari sākt pārplānot savu dzīvi :D
|
|
(comment on this)
|
| |
12:23 am
|
Šodien aizgāju pie frizieres. Ieteica, ka vajagot griez tā, lai var ķemmēt uz sānu. Padomāju, ka varētu labi izskatīties.
Izpildījums jau uzreiz nelikās atbilstošs tam, kā es to iztēlojos.
Tagad apskatoties pie spoguļa smiekli jau nu gluži nenāk, bet ir vienkāršāks vārds - izskatos pēc puikas :D
Es jau iepriekš mierīgi varēju iefiltrēties studentu sabiedrībā bez pārāk lielām problēmām. Tagad esmu kārtīgi puicisks students, uz gadiem 20 :D
|
|
(2 comments | comment on this)
|
| Wednesday, December 19th, 2012
| |
6:05 pm
|
Šogad laikam lēnām sāk atspēlēties tas, ka beidzot esmu iemācījies spēlēt ar bumbu. Es gribu spēlēt ar bumbu. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē dažādās dzīves jomās.
Agrāk es biju priecīgs, ja kādreiz sanāca pie tās tikt, tāpat reizēm bija problēmas ar atbildību, ko tās sniedza, bet tagad tas man vairāk netraucē.
Es zinu, ka man tas patīk, es zinu, ka es vēl māku spēlēt bez bumbas, bet tajā pašā laikā man vairāk to tik ļoti negribas darīt.
Un vēl man ir prieks pašam par sevi, jo šogad esmu izpelnījies vērtīgākā spēles cilvēka titulu gan volejbolā, gan arī basketbolā (nu šeit gan tas varbūt nebija pārāk pelnīti, bet tas nav būtiski :)
|
|
(comment on this)
|
| |
6:03 pm
|
|
Šodienas atklāsme - visa small talk pamatā ir egoistiska vēlme nedaudz parunāt par sevi. Kamēr tev tādas nebūs, tikmēr nekas pārāk nesanāks.
|
|
(comment on this)
|
| Tuesday, December 18th, 2012
| |
8:58 pm
|
Šodien pie vakariņām izdomāju, ka vajadzētu paskatīties televizoru. Tā kā pa vienīgo programmu, kur bija saprātīgs raidījums, rādīja reklāmu, tad sāku skatīties to. Vispār pārmaiņas pēc bija interesanti paskatīties reklāmas.
Sākās raidījums un tv varēja slēgt ārā :)
|
|
(1 comment | comment on this)
|
| Monday, December 17th, 2012
| |
2:31 pm
|
Jautra nedēļas nogale, kas pavadīta labā noskaņojumā.
Iespēja pabūt amatieriskā filmēšanas procesā, pateicoties cibā atrodamajiem piedāvājumiem un paša spējām tiem pieteikties un piedalīties.
Pasēdēšana ar volejbola komandas biedriem.
Vienkārša pasēdēšana.
Un iespēja noskatīties tapušo garadarbu.
|
|
(2 comments | comment on this)
|
| Thursday, December 13th, 2012
| |
1:34 am
|
Šodien visu dienu vajadzēja editēt rakstu. Normāls nogurums uzkrājās. Vismaz vakarā izdomāju, ka vajag saņemties un aiziet uzspēlēt basketbolu.
Un tas pasākums bija tāds bez emocijām. Vienkārši kapāju un darīju savu darbu, citreiz labāk, citreiz sliktāk.
Bet tas viss tāds pusautopilots ar nedaudz dullu galvu. Reāli palīdzēja nedaudz attiet no burtiem, burtiem, burtiem.
|
|
(comment on this)
|
| Monday, December 10th, 2012
| |
3:04 pm
|
Viss akal paliek pārāk vienveidīgs. Un nav arī tāds knikt.
Ja volejbolā pirms sezonas gribējās kaut ko sasniegt, tad tur ir skaidrs, ka vienkārši pietrūkst kopējās komandas attieksmes, varēšanas, lai kaut ko izdarītu. Un tajā pašā laikā tas aizņem pietiekami daudz laika, ir nenormāli nogurdinoši vakaros iet, trennēties. Un rezultātā tas vairāk sagādā negatīvās, nevis pozitīvās emocijas. Acīmredzot jāsāk mācīties samierināties - ir cilvēki ar papīra ambīcijām un mutisko varēšanu, un klibu raksturu.
|
|
(2 comments | comment on this)
|
| Saturday, December 8th, 2012
| |
4:51 pm
|
Šodien bija spēli pret vienu no līgas pastarīšiem. Skaidrs, ka motivācija nav jāmeklē, mērķi arī skaidri - jāņem uzvara, lai varam cīnīties tālāk.
Sākas spēle, bet laukumā to galīgi nevar redzēt. Ok, pamatcēlājs uz spēli netika, bija jāveic rotācija sastāvā, bet tas neko nemaina, vienkārši ir jāspēlē un jāuzvar. Spēle vienkārši nekāda. Viena kļūda, otra kļūda un beigās sets zaudēts. Tam visam pa vidu vēl malā ir optimistisks treneris, kur tik to vien runā, ka akal šitā kļūdās, ka akal neko nevar, akal zaudēs. Otrais sets jau labāks, bet veiksmīgi pamanāmies zaudēt galotni un esam jau iedzinējos 0-2. (Seta beigās vēl treneris tik stāsta, ka nu ja šito padiršam, tad viss skaidrs - būs pārlicinošs zaudējums).
Skats uz komandas soliņa tāds, ka tur cilvēki gaidītu soda izpildi. Neviens neko pārāk pateikt nevar, smaids nav un vipār jāmeklē nagla pie sienas, uz kuras varētu pakārt botas.
Man jau arī skaidrs, ka tur kādam teikt, lai saņemas nav pārāk lielas jēgas. Pārāk jau nepalīdzēs. Es kaut kā tajā brīdī ieslēdzu pofigisko režīmu. Nu ok, šitādiem zaudējam. Vismaz vajag par kaut ko papriecāties, ko paši spējam izdarīt. Uztaisīt smaidīgo seju :D
Seta sākumā arī labi nokapājām, viens, otrs, trešais iedzen kārtīgi pa kādai bumbai zemē un viss aiziet. Tagad gan bija arī neliels lūziens, bet kopumā pārliecinoši uzvarējām.
Tālāk jau bija foršāk. Lai arī setu sākām 0-4, tomēr stersam pamats nav, var tikai smaidīt par bumbām ko dabonam zemē. Vilkām klāt, beigās gan akal palaidām. Jau bija 17-20, man cēlājs arī baigi zemi iedeva, ieliku blokā un jau var teikt, ka viss, bet tiesneši atrada, ka bloks bija tīklā un tomēr vēl cerīgi: 18-20. Tikām arī līdz 23-24 un iespējas uzbrukt. Un uzbrukums nekāds. Var tikai saķert galvu. Bet nu otrā pusē arī nav nekādi dzelzs vīri un atspēlēt arī nemāk. Tālāk jau spējām vēl pāris reizes aizsardzībā nokapāt un viss baigi labi. Lai gan labākā epizode pretinieku izpildījumā bija graujoša. Šie izspēlē normālu kombināciju, mūsējie kaut ko nolažo un uzbrucējs tīkla vidū var triekt bumbu zemē bez bloka. Bet tā vietā seko vājš sitien tīklā.
Piektajā setā gan akal sākumā atlaidām, bet vēlāk pretinieki atlaida vēl vairāk un varējām svinēt pirmo uzvaru mājas spēlē!
Lai gan pēc spēles es sapratu, ka mūsu spēles stils laikam ir ar smiekliem un smaidu gan par to, ja mēs iedzenam bumbu grīdā, gan arī par to, ja mums iedzen bumbu zemē :D
|
|
(comment on this)
|
| Tuesday, December 4th, 2012
| |
3:31 pm
|
Mani nekas nedemoralizē vairāk par to, ja cilvēki vienkārši kaut ko stāsta, bet manā uztverē tas viss ir kaķim zem astes (stāsta par to, ko paši līdz galam neizprot, bet iedomājas izprotam). Un process ietver, lai es tur kaut ko darītu.
Kā kolēģis teica - nu labi, dari kaut kādas mazvajadzīgas lietas, vismaz pats to apzinies un ir puslīdz ok. Bet kā var darīt šādas lietas un visiem stāstīt, cik tas ir labi un vajadzīgi, ne tikai uz āru, bet arī iekšēji. Vai tiešām ir tik liela pārliecība?
|
|
(comment on this)
|
| Monday, December 3rd, 2012
| |
3:54 pm
|
Besī, kad cilvēki vienkārši nogrūž kaut ko uz kādu citu, lai it kā šķietami tas tiktu izdarīts.
"Nu man pa gabalu liekas, ka ir ok, tu tur kaut ko padari, mēs tev uzticamies"
|
|
(comment on this)
|
| |
1:01 pm
|
Šodien pie pusdienām domāju par to, cik ļoti vajadzētu turpināt pieturēties pie saviem principiem. Tā jau viss forši, pašam prieks un tā.
Bet tajā pašā laikā visi tie principi tik bieži traucē tikt līdz pašai elitei.
Jo no vienas puses, mēs visi tik ļoti apgalvojam, ka lēmumi ir racionāli, viss tiek pieņemts balsoties uz loģikas principiem. Bet realitātē tiek izmantoti dažādi knifi, psiholoģiskie aspekti, baltie meli, noklusēšana un apšaubāma faktu interpretācija.
Patiesais arvien mazāk ir atšķirams no iztēlotā.
Un tam visam pa vidu var piemest personīgo neizlēmību un vēlmi nepārkāpt savas ētikas normas.
Varbūt vienkārši vajag pamēģināt adaptēties fake it kūltūrai un paskatīties, kādi tad būs rezultāti.
Dzīve ir neatgriezeniska. Taču pareizā ceļa tajā nekad nav.
|
|
(3 comments | comment on this)
|
| Sunday, December 2nd, 2012
| |
3:34 pm
|
Šo nedēļas nogali atvēlēju mežam. Piektdien vakarā aizbraucu pasēdēt tornī, vakardien bija veiksmīgas dzinējmedības. Šodien atkal vajadzētu sēdēt tornī.
Bet vakardien es nedaudz sajutos neērti.
Rīts sākās normāli. Rīta tikšanās, pārrunāts plāns un katrs dodas sniegā meklēt alņa pēdas. Manā mastā ir divas dienas vecas aļņa pēdas un liels bars ar cūkām, kas ir izmetušas loku, bet atnākušas turpat atpakaļ. Šajā laikā daži bija arī trāpijuši uz medību kontroli, kā parasti man tas kaut kā gāja secen. Liekas, ka sešu gadu laikā vienu vai divas reizes uz tādu esmu trāpijis.
Tā kā process nedaudz ievelkas, tad aizbraucam iziet vēl vienu apgabalu, kur tomēr nekādas prātīgas pēdas netiek konstatētas. Vismaz priekšspēle ir galā un var sākties medības.
Pirmais tiek dzīts masts ar daudzajām cūkām. Ilgu laiku nekas nav, tad ir divi šāvieni un atkal klusums. Ejam ārā, skatos, nu bļin, viss bars ir ņēmis un pārgājis pāri pa šo līniju un neviens pat nav izšāvis. Uz otras līnijs gan šāvējs ir bijis veiksmīgāks un ir kritusi viena, paliela meža cūka. Izvelkam ārā, pēc tam pusdienu pauze un braucam uz otru mastu, kur viens bija redzējis aļņa pēdas.
Suns rej, skraida uz vienu, otru pusi. Līdz vienā brīdī atskan viens šāviens. Tad atkal klusums un vēl pēc brīža jau mežā atskan vēl viens šāviens. Skaidrs, ka ir piešauts.
Alnis zemē un varam veiksmīgi noslēgt kolektīva alņu sezonu. Atliek vien apstrādāt un sadalīt.
Ņemot vērā mūsu kolektīva mednieku aktivitāti, tad jau ilgu laiku esmu viens no tiem retajiem, kas aktīvi piedalās šajā procesā. No lielā vairuma, daži reizēm nedaudz palīdz, bet citi tikmēr risina svarīgas sarunas. Reizēm tā nekā nedarīšana nedaudz uzsit pa nerviem, bet pa lielam pārāk nesūdzos, jo esmu piešāvies pie lietām, ko daru, sanāk relatīvi ātri. Es gan parasti arī pārāk nesatraucos, vai kaut kas tiks vai netiks nosmērēts ar asinīm. Asiņainas rokas ir norma, reizēm bikse, piedurknes nedaudz tiek nosmērētas. Lai gan parasti cenšos arī nedaudz tās visas notīrīt pēc procesa beigām, lai nepaliktu pārāk netīras.
Mājupbraucot tēvam ierosināju, ka vajadzētu piestāt veikalā paņemt kaut ko ēdamu. Vispirms gan notīriju no bikšu staras kaut kādas asinis, kas bija pieķērušās, vēlāk gan nedaudz neērti bija par asiņainajām rokām. Centos turēt tās vairāk kabatā. Plaukstu iekšpusi biju notīrijis, bet ārpuse bija nedaudz palikusi ar sakaltušām asinīm. Bet neviens jau tā pārāk emocijas neizrādīja :D
|
|
(comment on this)
|
| Wednesday, November 28th, 2012
| |
4:39 pm
|
Izgājiens pa pilsētu sastādīja divas interesantas ainas.
Pirmā - tante pusmūžā stāv atspiedusies pret stabu un mierīgi, no kakliņa papildina degvīna koncentrāciju ķermenī. Ieņem vienu malku, otru. Tad konstatē, ka degviela pietiek, ieliek pudeli somiņā un mierīgi dodas tālāk.
Otrā - jaunais tētis tikko iedzēris no 2l aluspudeles to mierīgi novieto atpakaļ ratiņos, blakus bērnam.
Tas laikam no tās depresīvās rudens miglas :D
|
|
(3 comments | comment on this)
|
| Saturday, November 24th, 2012
| |
6:57 pm
|
Vismaz sataisīju sev foršas vakariņas - lielopu, kāpostus un kartupeļus ar sieru.
Smaržo labi, gan jau pēc 10 min varēs pārbaudīt, ka garšo labi :)
Tiem, kas grib patecināt siekalu, varu iepostēt arī bildi :D
|
|
(6 comments | comment on this)
|
| |
4:45 pm
|
Vakardien liekas izdarīju pareizu lēmumu nedaudz aiziet pasēdēt līdz 2. Tas tomēr palīdzēja nedaudz atbīvoties, lai šodien nebūtu pārāk jāuzvelkas.
Spēles sākums jau vienkārši klasisks - mūsu libero visu nokārto, lai pretinieki varētu sākt ar stabilu vadību. Turpinājums arī nekāds - 8-16. Te laikam nedaudz saņēmāmies pat spējām izlīdzināt rezultātu, lai atkal beigās vienkārši pastāvētu un atdotu setu.
Otrā seta sākums bija vienkārši katastrofa. Var stāvēt, bet ne jau tik ļoti. Protams sēriju labi iesāk libero ar pāris bumbām sienām, tālāk jau palīdz arī uzbrucēji ar sitienu visur, izņemot laukumu. Rezultāts jau labs 0 - 10. Tālāk gan laikam pat spējām saņemties un arī savākt kaut kādus punktus. Pat relatīvi daudz - veselus 17. Pa vidu gan es pamanījos arī iepļaukāt komandas biedru. (Tagad gan es sapratu, ka es rīkojos nesmuki un aizsūtīju atvainošanos). Bet nu viņš to arī nopelnīja. Tā jau iet slikti un viens vēl neuzlec blokā, lai uzbrucējs ieteš no visa spēka. Man jau pietika ar epizodi pēdējā trenniņā, kur libero bumbu iedeva tik labi, ka tā pārgāja pāri tīklam, kam sekoja sitiens atpakaļ - trāpot vidējam uzbrucējam pa seju. Tas nav reāli forši - gatavojies uzbrukuma, ej lekt augšā, a te bams pa seju.
Nu labi, sets zaudēts, pārtraukumā nedaudz skaļāk parunājam, bet beigās nomierinamies, pasmejamies, ka vajag sākt ar vienu (punktu) un tad jau būs ok. Jā, libero sāk, ne ar vienu, bet pāris punktiem un jau atkal esam iedzinējos. Ar to gan libero šīs dienas spēlēšana beidzās. Normāli saņēmāmies, nokapājām, tikām vadībā, lai gan bija arī pāris bedres ar to pašu nelaimīgo uzņemšanu, tomēr spējām veiksmīgi nospēlēt un vismaz izcīnīt uzvaru vienā setā. Tās vismaz bija tādas pozitīvas emocijas. Pat pāris atnākušie skatītāji izskatījās iepriecināti.
Nākamajā setā jau spēlējām līdzīgi, bet beigās atkal kaut kāda nelaimīgā bedre, kad nevar vienkārši atspēlēt un piedzīvots zaudējums.
Katrā ziņā pozitīvi, ka tiks izmēģināti arī citi spēlētāji libero pozīcijā, jo šobrīd esošais galīgi nevelk. Viens spēlētājs spēj pazaudēt tik daudz un vēl pie reizes demoralizē pārējo komandu.
Vismaz komandas rakstura parādīšana izvilka no galīgās depresijas :D
|
|
(4 comments | comment on this)
|
|
|
|
|