pagājušā vasarā es peldējos jūrā četros no rīta, kad bija pilnmēness. tās bija augusta beigas, ūdens bija silts un tas mēness, kas atspīdēja uz ūdens virsmas.. tā ir tāda redzes glezna, kas nepazūd no manas atmiņas. likās, ka ūdens virsma ir stikls. nekustīgs, rāms, spīdīgs, tik tīrs..
naktīs peldēties ir forši, tikai mani nepamet sajūta, ka jūra pilna ar čūskām :/