Krāpšanās. Kāpēc gan cilvēks nevar izlasīt nepatiesu grāmatu, bet saprast kaut ko un iegūt vērtīgus secinājumus? Un turklāt, operēt ar vārdiem „patiess” – „nepatiess” ir augstprātība pati par sevi.

Ir vēl tāds vārds kā – vieds. Man šķiet, ka tad, kad Tu saki „gudrs ir un paliek gudrs” es to saprotu ar vārdu vieds, bet šim vārdam, protams, nav nekāda sakara ar grāmatām un informācijas apstrādi. As a matter of fact lai būtu vieds vispār nevajag mācēt lasīt/rakstīt.

Un viedu-gudru cilvēku nevar aizvainot. Viņu var aizkustināt vai uzjautrināt. Bet nu ne aizvainot.

Bet, ja Tu gribi aizvainot vienkārši gudru cilvēku, tas, protams, ir samērā vienkārši. Tev tikai jāatrod viņa gudrības avots (empīriskā-dzīves pieredze, intelekta sasniegumi, loģiskās vai abstraktās domas spēks, ticības/mācības atklāsmes, intuīcija and so on) un pietiekami nežēlīgi par to jāpaņirgājas.



Kāpēc cēls? ja tas cilvēks nav muļķis, mēģinājums viņu aizvainot viņam nāks ļoti par labu.

piedod.