nebeidzamais naivums
dzīvoju ilūzijā, ka visa pasaule apstājas un sasalst kamēr es izdomāju, ko tieši no tās gribu un kādā iesaiņojumā to visu būtu jaukāk saņemt; pēc tam tā acumirklī atkūst un kā ziedu pļava ielīst manās rokās. turklāt tieši tāda kāda bija vai, vēl labāk - pielabojusies.