ziniet, katram, protams, ir tiesības čakarēt savu dzīvi pa savam, bez apkārtējo iejaukšanās.
bet ir vienkārši nožēlojami gaidīt no citiem līdzjūtību par savu neizdevušos dzīvi, ja pirms tam ir skaidri noformulēts - man darbs (vai skola) ir pirmajā vietā.
nu tad sēdi nelaimīgs. un gaidi, kamēr es beigšu par tevi smieties. pēc tam varbūt kko līdzjūtīgu pateikšu ar' :D