virves dejotāja
pa akadēmiskajām kāpnēm viņa ir uzrāpusies pagaidām visaugstākajā punktā, pati nesaprotot, kā līdz turienei nonākusi un ik pa brīdim atvairās no domu - 'man vajadzētu būt tur lejā' - uzplaiksnījumiem . Tā vietā, lai cieši turētos un koncentrētos nenokrist, viņa, vispār piedzērusies no uztraukuma, sasaukusi bariņu līdzjutēju un atbalstītāju apakšā, kas visi, gan liek lielas cerības, gan ir gatavi palīdzēt kā nu var, bet viņa tik vien dara kā - "paga, tūliņ būs triki" un rāda, kā var turēties tikai ar vienu roku, kā var ar acīm ciet, kā var palekties un pietupties un šobrīd pat vēl trakākas lietas. Visiem tur apakšā sirds stājas, bet viņa tik - 'pag, tas vēl nav viss!'. un neviens neko vairs nesaka, jo negrib ne paši paģībt, ne viņu akrobātikā izbiedēt, kas varētu nozīmēt kritienu. Viņi tikai stāv, bālē un klusē, bet viņa tik taisa trikus pat acis nemirkšķinot.
Bet patiesībā viņai taču ir bail no augstuma un jau sen ir atdevusi galus pa virvi staigājot. tagad tikai izskatās, ka šūpojas taj riņķī, īstenībā viņa vienkārši vairs nevar - ne uz priekšu, ne atpakaļ.