ziniet, es vakar līdz 3jiem šķiroju notis, nu nošu lapas, pēc dziesmām, pēc tēmām. saliku visu skaisti un vēl padusmojos, ka dažām dziesmām nav visu nošu. bet tikai šorīt es sapratu - bāc, es tak nepazīstu notis, nekad neesmu sapratusi ko tās nozīmē un par nekādiem diēziem nav ne jausmas.
un tagad es nezinu, kā man justies. priecāties par to, ka divus kora gadus veiksmīgi izvairījos no tā, ka citi pamana manu neizglītotību.
vai arī bēdāties par to, ka, kā jau parasti, ja es lieku citiem kkam noticēt, tad drīz vien pati tam noticu un patiesība vienkārši aizmirstas. un tad nu es ļoti bieži neatceros, vai tā bija, vai es to tikai izdomāju.
man ir izdomāta dzīve. man ir sajukušas atmiņas ar izdomām, tagadne ar fantāzijām. rītdiena? - to es tūlīt izzīlēšiu izdzertās kafijas biezumos.