Bez pieturām braucot...
Viņš cenšas uzturēt sarunu:
< paklau, tu fabriku skaties??
Viņa jutās dvēseles dziļākajos slāņos aizskarta:
> fa - bri - ku ?!?
< nu es gribēju tikai uzzināt, kas tur ienāca iekšā, tad tu skaties?
> nē, man neatliek laika televizoram
< skolā daudz jāmācās ;) ?
> nē, jāglezno
< jā - glez - no ?!?
> jā, vai tad neredzi - esmu māksliniece! (Viņa noteica pašapmierināti neuzvaramas maitas balsī un atstāja Viņu vienu taj sasodītajā nakts trolejbusā...)