Tallinas Maratons
Tātad. Vispirms pats svarīgākais. 10 km skrējiems 1:15:30
4 minūšu uzlabojums kopš Maija. Jāatzīst, mans ātrums ir tik nožēlojams, ka pat man nevajadzētu būt problēmām viņu uzlabot un uzlabot par minūtēm katru reizi, kad skrienu.
Endomondo uzrādīja vēl labāku laiku, taču es uzticos 10km trases garumam un ņēmu laiku, kurā es noskrienu no starta līdz finišam. Čipa laiks uzrāda par minūti vairāk. Tas man arī nepatīk, jo es uzspiedu start pie starta un stop pēc finiša. Laiks gan nav īsti manipulējams, ja GPS un kilometri distancē var mainīties.
Taču tā sajūta, kad Endomondo pie 1h13min pateica, ka esmu jau noskrējusi 10km deva baigo sparu noskriet tos atlikušos pārsimt metrus līdz finišam.
Tagad it kā atpūtas nedēļa, it kā cītīgi būtu jāgatavojas 04. oktobra sacensībām Tartu. Ļoti gribētos uzrādīt labāku rezultātu nekā Tallinā, taču man nav ne jausmas, vai es to varēšu. Tallinā bija lielisks laiks, laba ēdienkarte, pacilāts garastāvoklis un pirmais kilometrs bija lejā pa kalnu. Vesels kilometrs! Pēdējie 2.5km bija augšā pa kalnu, un tas mani nokāva, taču tā sajūta, kad Tu traucies pa kalnu lejā ar milzīgu masu ar cilvēkiem, visi smejās, kliedz, runā. Forši.
Kas nebija forši bija tas, ka 10km distancei nedeva medaļas. Biju pārliecināta, ka lasīju, ka dos medaļas. Jutos pat ļoti apčakarēta :p bet ko nevar mainīt, nevar.
Skrējiens pats par sevi bija ļoti skaists. Tallinas ielas, jūras mala, ļoti jauki. Skrēju tos 10 km un domāju par to, ka vajag skriet pusmaratonu. Es saprotu ar galvu, ka fiziski pusīti vēl nevelku, taču tā doma perinās. Un perinās...
Redzēs.

The first step towards getting somewhere is to decide that you are not going to stay where you are.