Viņa nebija mans personīgais treneris, bet trenēja visu skriešanas interešu klubu. : d bet nu jā viņa pati bija izbijusī Latvijas čempione vieglaatlētikā un spieda no katra laukā pēdējo dzīvību, lai tikai sacensībās būtu uzvaras. Un tikko kaut kas nesanāca sacensībās tā bija publiska kaunināšana un smadzeņu skalošana. Tagad man, protams, par to nāk smiekli, bet tolaik gan bija ņēmu pamatīgi pie sirds..

Varbūt zemapziņā tas joprojām kaut kur izraisa antipātijas pret skriešanu kā tādu..