Es reiz biju tur
Es reiz biju tur, kur nebija slinkuma un tur kur bija izturība. Šķiet, ak es lēnām atgriežos. Nezinu,vai man izdosies pilnībā izlauzties no kusluma un negribuļā, bet es mēģināšu. Tas gan, es mēģināšu.
Atrastie slēpņi uzlabo garastāvokli, iespēja atrast slēpņus uzlabo garastāvokli pat vēl vairāk. Vajag GPS uztvērēj ierīcīti ar ko klaiņot pa mežiem līdz 17 stundām. Telefona gps ir daži mīnusi- bailes nomest, bailes saslapināt, bailes saskrāpēt, kā nekā man ar viņu vēl 2 gadus jādzīvo. Nemaz nerunājot par to, ka batereja beidzas pēc apmēram 3-4 h aktīvas lietošanas, 6-7 stundas, ja esi labi atcerējies karti un telefonu jāizmanto tikai pēdējajos metros, lai precizētos.

Baigi vajadzētu...

Arī strādāt un mācīties vajadzētu. Pirmo reizi manā mūžā darbs sāk palikt mazāk svarīgs nekā skola. Tas vieš cerību tajā, ka es varbūt varētu pabeigt to elles caurumu nākamgad. Jēzu, ja Tu esi kādreiz bijis, aizliec par mani vārdiņu tur augšā, lai man būtu sekmīgas atzīmes turmāk. Es arī pacentīšos vairāk, es apsolos...

Jebkurā gadījumā Neaizmirstiet aizstaigāt līdz referendumam un parakstīties par to, lai no nākamā gada 1.klasniekiem būtu latviešu valodas stundas klāt pie citām stundām arī