Sapnis
Mēs bijām pazuduši vulkāna alu sistēmā, kur arī atradās viena puiša Tomasa istaba un tur bija izmētātas zeķes visur, pa visu grīdu. nebija vietas, kur kāju nolikt, varēja tikai uz lietotajām zeķēm. Tā kā tā bija alu sistēma, tāds kā labirints, mēs īsti nezinājām, kā tikt ārā. Tur parādījās viena sieviete ar alu sistēmas karti, tādu kā metro karti. Stāstīja, kā mums iet utt. Es jau tad nopratu, ka viņa melo un grib mūs ievilkt nepārstājošā riņķošanā. ( (i) cik noprotu tas ir no Macro multiplyer effect (/i) ) Tad mēs saprstām, ka viena ala bija pie tš istabas durvīm durvīm un otra bija pie otrām durvīm un varēja skraidīt uz rinķi. bet tad mēs, kaut kādi 4-5 cilvēki tikām ārā džungļos, kur bija baigi karsti un tur bija uzreiz krasts un kādus 30 m tālāk jūrā varēja redzēt milzonīgu ledus segu un lielu, lielu balto lāču koloniju. Un tie lāči, mazie pārsvarā, peldēja pie mums, lai mūs apskatītu un mammas lācenes arī peldēja, lai pieskatītu sīkos.
Un tad bija modinātājs.
Fūūū.... Paspēju Domāju jau, ka aizmirsīšu.